Uzņēmuma vadība atkarība no tās organizācionāla attīstības posma

      Apgrozījuma laika palēnināšana atved pie apgrozāmo līdzekļu nepieciešama daudzuma palielināšanas un papildus izmaksām, un tātad, pie finansiāla uzņēmuma stāvokļa pasliktinājuma.

      Apgrozāma kapitāla apgrozījuma ātrums tiek novērtēts ar tādiem rādītājiem, kā [12]:

      1. Apgrozāmības koeficients, vai apgrozāmības ātrums

       ,      (2.15)

      kur  Vp — produkcijas, darbu, pakalpojumu ieņēmums no realizācijas (lati);

      СО — apgrozāma kapitāla lielums (lati).

      Apgrozījuma koeficents rāda pilnu apgrozījumu (reizi) daudzumu, ko veic apgrozāmais kapitāls par analizējamo laika periodu. Ar rādītāja palielināšanu paātrinās apgrozāmo līdzekļu apgrozījums, un tātad, apgrozāmo līdzekļu izmantošanas efektivitāte uzlabojas.

      Viena apgrozījuma ilgums

       ,      (2.16)

      kur  Д — Apgrozāma kapitāla viena apgrozījuma ilgums (dienās);

      Т — atskaites periods (dienās).

      Debitoru parādu analīze ir īpaši nozīmīga inflācijas periodā, kad personīgo apgrozāmo līdzekļu immobilizēšana top īpaši neizdevīga. Šī analīze iesākas no debitoru parāda tās absolūto un relatīvu lielumu aplūkošanas. Ir visai aktuāls jautājums par debitoru un kreditora parādu salīdzināmu.

      Ja kreditoru parāds pārsniedz debitoru, tad uzņēmums racionāli izmanto līdzekļus, t.i. pagaidu saista līdzekļu apgrozījumā vairāk, nekā novērš no apgrozījuma.

      Debitoru un kreditora parāda salīdzināšana ir viens no debitoru parāda analīzes etapiem, piesaukts atklāt debitoru parāda radīšanas cēloņus.

      Apgrozāma debitoru parāda novērtējumam tiek izmantoti nākamie rādītāji.

      1. Debitoru parāda apgrozāmība Кдз:

       ,      (2.17)

      kur  Кдз — debitora parāda apgrozāmības koeficients (apgrozījumu skaitlis);

      ДЗ — debitora parāda vidējais lielums (latos).

      Apgrozāma debitoru parāda koeficents rāda paplašinājumu vai komerciāla kredīta pazemināšanu, ko piešķir uzņēmums. Ja pie koeficenta aprēķina ieņēmums no realizācijas skaitās pa īpašumtiesību pāreju, tad koeficenta palielināšanu nozīmē pārdošanu saīsinājums kredītā, bet viņa pazemināšana liecina par piešķiramā kredīta apjoma palielināšanu.

      2. Debitora parāda dzēšanas periods

       ,      (2.18)

      kur  Длдз — debitora parāda dzēšanas ilgums (dienas).

      Ar ko ilgāk nodzēšanas periods, jo augstāk tās nenodzēšanas risks. Šo rādītāju vajag aplūkot pēc juridiskām un fiziskām personām, produkcijas ainām, aprēķinu nosacījumiem, t.i. darījumu slēdziena nosacījumiem.

      3. Debitora parāda daļā apgrozāmo līdzekļu kopēja apjomā

       ,     (2.19)

      kur  У_ДЗ — debitora parāda īpatsvars kopējā apgrozāmo līdzekļu apmērā (%).

      Jo augstāks ir šis rādītājs, jo mazāk mobila uzņēmuma īpašuma struktūra.

      Vajag pretstatīt pircēju un pasūtītāju debitoru parāda nodzēšanas periodu ar piegādātāju un darbuzņēmēju parāda nodzēšanas periodu: tabulas 2.7 un 2.8. tabulas. 

     2.7. tabula

SIA „Reliss” radītāju apgrozāmības analīze

 

     2.8. tabula

SIA „Lessa” radītāju apgrozāmības analīze

 

     Analizējot tabulu redzams, ka SIA "Reliss" uzņēmumam atšķirībā  no SIA "Lessa" ir pareiza kredītu politiku, jo kreditoru parāda apgrozījuma ātrums  daudzreiz mazāk debitora, bet «Lessa»  praktiski vienādi. Tātad, SIA „Reliss” lielākā pakāpē saista svešus līdzekļus apgrozījumā, nekā izved savus no apgrozījuma. Pārskatāmāk to var redzēt grafiski uz zīm. 2.7, 2.8, 2.9 un 2.10.

 

2.7. att. SIA „Reliss” apgrozāmības radītāju analīze 

 

2.8. att.  SIA „Reliss” apgrozāmības ilguma radītāju analīze 

 

2.9. att. SIA „Lessa” apgrozāmības radītāju analīze 

 

2.10. att. SIA „Lessa” apgrozāmības ilguma radītāju analīze 

     Kā  redzams pēc atvestu attēlu datiem augstāk, ka visumā apgrozāmo līdzekļu apgrozāmības stāvoklis ikgadēji izmainās. Tā no 2004 SIA "Reliss" uzņēmumam notika apgrozāmības paātrinājums no 4,94 reizes gadā līdz 9,32 2008.gadā, bet SIA "Lessa" uzņēmumam par to pašu laika atstarpi palielinājās tikai uz 0,07 no 0,57 līdz 0,64.

SIA „Reliss”  debitora parāda apgrozāmības ātrums piecgadē arī pieauga no 5.7 līdz 9.71, tajā pašā laikā SIA „Lessa” uzņēmumam tikai uz 0.06, no 0.59 līdz 0.65. 

      Straujš  kreditora parādu pieaugums nav pamanīts ne vienā ne otrā  izpētāma uzņēmumā, bet SIA „Lessa” uzņēmumam kreditora parāda apgrozāmības ātrums pārsniedz debitora parāda apgrozāmības ātrumu, kas nevar būt labs radītājs 

5.   Finansiālu rezultātu un rentabilitātes rādītāju analīze

 

Ekonomisks efekts ir rādītājs, kas raksturo uzņēmuma darbības rezultātu. Tas ir absolūts, apjomīgs rādītājs, viņu var summēt izplatījumā un laikā. Ekonomiska efekta vai darbības rezultāta kvalitātē var uzstāties peļņa vai zaudējums. 

      Tomēr pēc saņemtas peļņas vai zaudējumu nozīmes, ņemtas izolēti, nedrīkst izdarīt pamatotus secinājumus par rentabilitātes līmeni. Var secināt, ka izziņotās peļņas summa parasti nedod iespēju spriest par uzņēmuma mērogiem. Tādēļ analīzē izmanto relatīvus rādītājus, tādi kā rentabilitātes koeficenti, kas rēķinās kā saņemtā ienākuma attieksme pret izmantotu resursu vidēju lielumu.

      Ekonomiska efektivitāte ir relatīvs rādītājs, kas samēro saņemto efektu ar izmaksu vai resursiem, kas ir izmantotas dotā efekta sasniegšanai. Šā rādītāja nozīmi jau nedrīkst summēt izplatījumā un laikā.

      Ekonomiska rentabilitātes būtība var būt atklāta tikai caur rādītāju sistēmas raksturojumu. Kopīgā to jēga ir peļņas summas definēšana no ieguldītā kapitāla viena lata (vai citas naudas vienības). Aplūkosim izpētāmo objektu rentabilitātes galvenos rādītājus 2004-2008 g., kuri ir sagrupēti tabulā 2.9 un 2.10

      2.9. tabula

SIA „Reliss” peļņās un rentabilitātes radītāju dinamika

 

     Kā  redzams no saņemtajiem datiem par izpētāmo neto periodu uzņēmuma apgrozījums palielinājās uz 145% un pagāja vijīgi pa izpētāmā  perioda visu atstarpi, par spīti tam tīra peļņa krita uz 47%, peļņas palielināšana no realizācijas gandrīz nav manāma, tomēr 2006.gadā var novērot peļņas virsotni no realizācijas un attiecīgi tīras peļņas virsotni .

Ekonomiskas efektivitātes raksturojums par izpētāmo periodu iztēlojas uz 2.11. att.

 

2.11. att. SIA „Reliss” rentabilitātes radītāju dinamika (2004-2008 gadi, %) 

     Vispirms nepieciešams atzīmēt, ka visa pētījuma perioda laikā rentabilitātes rādītājiem ir atzinīga izmaiņu dinamika, kā arī to rādītāji ir ļoti augsti.

     Personīgā  kapitāla rentabilitātes koeficents rāda, ka SIA „Reliss”  2004.gadā saņēma 49.13 Latus peļņas uz katru ieguldīto latu personīgajā kapitālā, bet 2008 gadā šis rādītājs krita līdz 32.75 Latiem uz katru ieguldīto latu. Virsotne ir novērojama 2006.gadā un sastāda peļņas 58.71 latus uz katru ieguldīto latu.

     Aktīvu rentabilitātes koeficents raksturo kompānijas vadības spēju efektīvi izmantot tās aktīvus peļņas saņemšanai. Šis koeficents arī atspoguļo vidējo ienesīgumu, kas ir saņemts uz visiem kapitāla avotiem (personīgā un aizņēmuma). Dotā rādītāja dinamika atspoguļo to, ka uzņēmums ļoti labi izmanto gan savus, gan aizņēmumu līdzekļus.

     Investētā  kapitāla rentabilitāte 2004.gadā sastādīja 29.19 %, 2008.gadā  šis rādītājs pazeminājās līdz 5.78 %. Izmaiņās aizņēmumu kapitāla rentabilitātes radītājā nozīmē, ka uzņēmumā  notiek izmaksu palielināšana pēc aizņēmumu līdzekļu apkalpošanas. Dotā rādītāja pazemināšana ir noliedzošais raksturojums finansiāla stāvokļa novērtējumā, jo darbības finansēšana uz aizņēmumu kapitāla rēķina uzņēmumam kļūst par arvien vairāk "dārgu baudu". Dotā uzskata loģika pamatojas uz izdevumu minimizēšanas principā. Tomēr tāda pieeja nav vienīgi pareiza, tāpēc kā viņš neņem vērā svarīgo momentu: maksa par lietošanu ar aizņēmumu līdzekļiem — tā ir maksa kreditoriem par tiesību rīkoties ar to līdzekļiem pašlaik, kad uzņēmumam ir pieprasāmi papildus resursi, bet personīgo līdzekļu pie tam izrādās ir nepietiekami.

Pārdošanu (apgrozījuma) rentabilitāte – raksturo komerciālas darbības efektivitāti (pamatdarbība): cik peļņas ir uzņēmumam pakalpojumu ieņēmuma no pārdodamajām precēm katrā saņemtajā latā. 2004.gadā šis rādītājs sastādīja 32.53%, bet 2008 viņš pazeminājās līdz 13.81%.

      2.10. tabula

SIA „Lessa” peļņās un rentabilitātes radītāju dinamika