Uzņēmuma vadība atkarība no tās organizācionāla attīstības posma

ANOTĀCIJA

      „Uzņēmuma vadība atkarība no tās organizācionāla attīstības posma”. Darba autors: Sergejs Šuņins. Darba vadītājs: Ekonomikas zinātņu kandidāts, docents N. N. Podoļakina. Darbs uz sociālu zinātņu maģistra akadēmisku pakāpi vadībzinātnes jomā: 67 lapas, 29. attēls, 13 tabulas, izmantotā literatūra un citi informācijas avoti: 31 nosaukums un 2 pielikumi. 

      BILANCE, PIEAUGUMS, LIKVIDITĀTE, FINANSIĀLA STABILITĀTE, APGROZĀMIE LĪDZEKĻI, AUTONOMIJAS KOEFICIENTS, MANEVRĒTĪBAS KOEFICIENTS, ĀRPUSAPGROZĀMIE LĪDZEKĻI, PĀRVALDE, ATTĪSTĪBAS PROBLĒMAS. 

      Dotajā  darbā atklājas uzņēmuma organizatoriskas attīstības būtība, ir veikta divu uzņēmumu finansiāla analīze eksistējošo nekustamā  īpašuma tirgū Latvijā, kā arī ir apvienots finansiāls organizācijas stāvoklis un tās organizatoriskā attīstība. Uz saņemto datu pamata, veicot finansiāla uzņēmumu stāvokļa analīzi, atklāts, ka abiem uzņēmumiem būs izdevīgi veikt restrukturizāciju, jo abi atrodas grūtā organizatoriskas attīstības stāvoklī .

АННОТАЦИЯ

      «Управление предприятием в зависимости от этапа его организационного развития» Автор работы Сергей Шунин. Руководитель работы кандидат экономических наук, доцент Подолякина Наталья Николаевна. Работа на соискание академической степени магистра социальных наук в области управления: 67 стр., 29 рис., 13 таб., исп. литературы и др. информационных источников 31 название, 2 приложения. 

      БАЛАНС, ПРИРОСТ, ЛИКВИДНОСТЬ, ФИНАНСОВАЯ УСТОЙЧИВОСТЬ, ОБОРОТНЫЕ СРЕДСТВА, КОЭФФИЦЕНТ АВТОНОМИИ, КОЭФФИЦЕНТ МАНЕВРИНОСТИ, ВНЕОБОРОТНЫЕ СРЕДСТВА, УПРАВЛЕНИЕ, ПРОБЛЕМЫ РАЗВИТИЯ. 

     В данной работе раскрывается сущность организационного развития предприятия, проведен финансовый анализ двух предприятий существующих на рынке недвижимости в Латвии, а также объединено финансовое состояние организации и ее организационное развитие. На основании полученных данных, проведя анализ финансового состояния предприятий, выявлено, что для обоих предприятий будет выгодно провести реструктуризацию, т.к. оба находятся в затруднительном положении в организационном развитии. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

ABSTRACT

     “Governance of the Enterprise in Dependence of it's Stage of Organizational Development”. Author of the work: Sergej Shunin. The head of work: Dr. oec, assistant professor N. N. Podolakina. Work on competition of the academic master’s degree  of social sciences in the field of management: 67 pages, 29 pictures, 13 tables, list of sources with 31 names and 2 addition. 

     BALANCE, INCREMENT, LIQUIDITY, FINANCIAL STABILITY, LIQUID ASSETS, COEFFICIENT OF AUTONOMY, COEFFICIENT OF MANOEUVRABILITY, OUTLIQUID ASSETS, MANAGEMENT, PROBLEMS OF DEVELOPMENT. 

     Essence of organizational development of enterprise opens up in this work, the financial analysis of two enterprises is conducted existing at the market of the real estate in Latvia, and also the financial state of organization and its organizational development is incorporated. On the basis of findings, conducting the analysis of the financial state of enterprises, it is exposed, that for both enterprises it will be advantageously to conduct restructuring, as both are in a narrow circumstance in organizational development.

 

SATURS

 

IEVADS

       Mūsdienās ekonomiskais stāvoklis gan Latvijā, gan pasaulē  ir kritisks. Finansiālas analīzes uzdevumi ir: uzņēmuma finansiālu resursu izmantošanas objektīvs novērtējums, iekšējo saimniecisku rezervju atklāšana, finansiāla stāvokļa nostiprināšana, kā arī attiecību uzlabojums starp uzņēmumu un ārējām finansēm, kreditoriem un kontroles orgāniem.

      Finansiālas analīzes mērķu uzstādīšana - finansiāla stāvokļa novērtējums un saimniekojošā subjekta funkcionēšanas efektivitātes paaugstināšanas iespēju atklāšana ar racionālas finansiālas politikas palīdzību.

      Tomēr nevar aizmirst par uzņēmuma organizatorisko attīstību. Nepieciešams regulāri monitorēt "savējās" organizatoriskās attīstības, lai nenonāktu krīžu situācijā.

      Kāpēc dažādas kompānijas ar gandrīz vienādiem sākuma apstākļiem attīstībai sasniedz pavisam atšķirīgus rezultātus: vienas kompānijas sasniedz ļoti augstus rezultātus, otro kompāniju attīstības līmeni var nosaukt par vidējo, bet pārējas kompānijas vispār noiet no distances.

      Lai saprastu kādēļ tā notiek Autors turpmāk izpētīs organizatorisko attīstības lomu kompānijās dzīvē.

      Pirmkārt izskatīsim principiālo jautājumu: vai var organizācija veiksmīgi funkcionēt un pie tā neattīsties organizatoriski. Pieņemsim, ka ir tāda kompānija, kura apstājās savā organizatoriskā attīstībā. Visi šīs kompānijas ražošanas procesi tiek izpildīti optimāli, un tādēļ, tiek noteikti augsti darbības radītāji. Mūsdienās kompānijas strādā nepatraukti mainīgas apkārtējās vides apstākļos. Gadījumā, ja nenotiek organizatoriskas izmaiņas, pēc kāda laikā ražošanas procesi nebūs vairs optimāli proporcionāli vīdēji, kura ir mainījusies. Kompānija sāks zaudēt konkurences cīņā tam kompānijām, kuru ražošanas procesi bija vairāk efektīvāki. Galu galā uzvarēs tās kompānijas, kuras netic intuīcijai, bet savlaicīgi un saskaņā ar vides izmaiņas dinamiku visu laiku veic organizatoriskas izmaiņas kompānijā.

      No visa augstākminēta seko acīmredzams secinājums: efektīva organizatoriska attīstība tas ir kompānijas izdzīvošanas nosacījums.

      Uz šo brīdi, gan Latvijā, gan pasaulē krīze ir praktiski visos tirgos. Tādēļ dota darba mērķis noslēdzas uzņēmuma pārvaldes sistēmas pilnveidošana atkarībā no viņa attīstības etapa mūsdienu krīzes nosacījumos.

      Liktā  mērķa sasniegšanai ir paredzēts sekojošo uzdevumu atrisinājums:

• Aplūkot organizatoriskas attīstības likumsakarību teorētiskus aspektus
• Sastādīt objekta darbības raksturojumu uz finansiālas analīzes bāzes
• Uz analīzes un organizatoriskas attīstības bāzes izstrādāt rekomendācijas objektu un to tālākās attīstības darbības pilnveidošanai krīzes nosacījumos.

      Pētījuma objekti būs uzņēmumi, kas strādā nekustamā īpašuma tirgū Latvijā.

      Teorētisks un metodoloģisks pētījuma pamats bija klasiska pārvaldes teorija, tēvzemes un aizrobežu ekonomistu pētījumi. Pētījums bāzējās uz izpētāmo objektu oficiālajiem avotiem, kurus sniedza vadība. Izstrādājot un risinot liktos uzdevumus tika pielietoti: finansiāla un ekonomiska analīze, rādītāju sistēma, kas raksturo izpētāmo objektu finansiālo stāvokli, kā arī grafika un analītiskas metodes pārskatāmam informācijas priekšstatam.

      Zinātnisks pētījuma jaunums pastāv sekojošā:

• ir aplūkoti dažādi organizatoriskas uzņēmuma attīstības modeļi;
• ir veikta izpētāmo objektu finansiālā analīze;
• pētījuma objektiem ir piedāvāti tālākas attīstības ceļi.

      Praktiskais pētījuma nozīmīgums noslēdzās:

• ir apkopoti organizatoriskas attīstības aplūkotie modeļi;
• ir veikta uzņēmumu attīstības finansiāla analīze;
• ir piedāvātas rekomendācijas SIA Reliss uzņēmuma tālākām darbībām;
• ir atzīmēta uzņēmuma SIA Lessa bīstamības situācija.

      Veiktā  teorētiskā pētījuma rezultāti tika ziņoti zinātniskajos semināros gada laikā, kā arī uz jauno zinātnieku zinātniskajā konferencē Transporta un sakara institūtā «Zinātne un tehnoloģijas: solis v nākotne» 2009.gadā.

      Maģistru darba struktūra ir atkarīga no mērķa un uzdevumiem, kas ir lemti pētījuma procesā. Dotais darbs sastāv no ievada, trijām nodaļām, nobeiguma, izmantotas literatūras saraksta un pielikumiem. Ievadā ir pamatota pētījuma temata aktualitāte, ir noformulēti viņa mērķi un uzdevumi, ir atspoguļoti zinātnisks jaunums un praktiskais darba nozīmīgums. Pirmajā nodaļā ir aplūkoti organizatoriskas uzņēmuma attīstības likumsakarību teorētiski aspekti. Otrajā nodaļā ir veikta izpētāmo objektu finansiālā analīze uz piedāvātas bilances bāzes. Trešā nodaļa ir veltīta organizatoriskas uzņēmumu attīstības etapa definēšanai, kā arī pasākumu izstrādāšanai iziešanai no esošas ekonomiskas situācijas. Nobeigumā ir noformulēti priekšlikumi un piedāvājumi pēc veiktā pētījuma rezultātiem.

1. PLAŠAK PAZISTĀMAS UZŅĒMUMA ATTĪSTĪBAS MODELES ANALĪZE 

      Kāpēc dažādas kompānijas ar gandrīz vienādiem sākuma apstākļiem attīstībai sasniedz pavisam atšķirīgus rezultātus: vienas kompānijas sasniedz ļoti augstus rezultātus, otro kompāniju attīstības līmeni var nosaukt par vidējo, bet pārējas kompānijas vispār noiet no distances.

      Lai saprastu kādēļ tā notiek Autors turpmāk izpētīs organizatorisko attīstības lomu kompānijās dzīvē.

      Pirmkārt izskatīsim principiālo jautājumu: vai var organizācija veiksmīgi funkcionēt un pie tā neattīsties organizatoriski. Pieņemsim, ka ir tāda kompānija, kura apstājās savā organizatoriskā  attīstībā. Visi šīs kompānijas ražošanas procesi tiek izpildīti optimāli, un tādēļ, tiek noteikti augsti darbības radītāji. Mūsdienās kompānijas strādā nepatraukti mainīgas apkārtējās vides apstākļos.

      Gadījumā, ja nenotiek organizatoriskas izmaiņas, pēc kāda laikā ražošanas procesi nebūs vairs optimāli proporcionāli vīdēji, kura ir mainījusies. Kompānija sāks zaudēt konkurences cīņā tam kompānijām, kuru ražošanas procesi bija vairāk efektīvāki. Galu galā uzvarēs tās kompānijas, kuras netic intuīcijai, bet savlaicīgi un saskaņā ar vides izmaiņas dinamiku visu laiku veic organizatoriskas izmaiņas kompānijā.

      Autors no visa augstākminēta veic secinājumu: efektīva organizatoriska attīstība ir kompānijas izdzīvošanas noteikums.

      Pie vienādiem funkcionēšanās apstākļiem dažādas kompānijas atšķirīgi izmanto savus organizatoriskas attīstības resursus. Tādēļ vienas kompānijas ir vairāk sekmīgas niekā citas. Var izdalīt mūsdienu kompāniju trīs bāzes organizatoriskas attīstīšanas veidus. 

• Mehāniskais augums - organizatoriskas attīstības veids, kas ietver sevī pastāvīgo potenciāla pieaugumu, vispirms  - ražošanās;
• Eksperta metodi – neatkarīgo ekspertu piesaiste vai jau kompānijā strādājošo eskortu piesaiste;

• Zinātniski pamatota metode – balstās uz sistēmas pieejas izmantošanās, kompānija tiek izskatīta, ka biznesa vadīšanas kompleksa sistēma.

      Kompānijas vadīšana vienmēr ir pakļauta konkrētam mērķim. Tādēļ vienmēr var runāt par vadīšanu, kas ir optimāla dažā nozīmē. Tam ir raksturīgi piemēram peļņas maksimizēšana noteiktajā laika periodā, ražošanas izdevumu samazināšana u.c. Izskatās, ka ar optimālas vadīšanas teorijas palīdzību var ļoti viegli dibināt kompānijas vadīšanas organizatorisko attīstību. Tomēr optimālas vadīšanas teorija tīrā veidā reti ir pielietotā praksē, jo tā prasa pietiekami sarežģīto modeļu dibināšanu.

      Mūsdienu kompānijas vadīšanas sistēma ietver sevī savstarpēji saistītu darbības vadīšanas stratēģisko un operatīvo procesu kompleksu - vairāk uzskatāmi 1.1. attēlā.    

 

1.1. att. Mūsdienu kompānijas vadīšanas sistēma. 

      Mūsdienu kompānijas vadīšanas sistēmas pamatā ir stratēģiska vadīšana. Stratēģiska vadīšana kompānijā ietver sevī regulāro atbilstošo vadīšanas procedūru izpildīšanu. Pirmkārt kompānijā  ir jābūt organizētām stratēģiskas analīzes procedūrām, kas ļaus veikt iekšējo un ārējo faktoru dziļo analīzi, sastādīt situācijas attīstīšanas prognozi.

       Uz stratēģiskas analīzes pamata kompānijā jāveido un jākoriģē tādus vadīšanas instrumentus, ka misija, mērķi un stratēģija. Acīmredzot minētie instrumenti ir sarežģīti un dabūt tos uzreiz nevares neviena kompānija. Un tikai pareiza kompānijas stratēģiska attīstība dod iespēju dibināt efektīvu vadīšanas sistēmu, kas savieno kā stratēģiskos, tā arī operatīvos vadīšanās kontūrus.

      Efektīva vadīšanas sistēma dos kompānijai iespēju izslēgt mirstošus biznesus, noteikt visizdevīgākos darbības veidus, izstrādāt korektus mērķus, to sasniegšanas elastīgas stratēģijas un stratēģiju realizēšanas efektīvus un operatīvus plānus.     

      Uzņēmuma vadīšanas sistēma ir organizatoriska tipa vadīšanas sistēma. Tādās sistēmās uzņēmuma loma ir ļoti liela, kā arī cilvēku kolektīva uzvedības koordinācijas un saskaņošanas. Zem mūsdienu kompānijas organizatoriskas attīstības saprot organizatorisku attīstību kā organizācijas un ieplānoto izmaiņu realizācijas nākotnes redzēšanas formulējuma procesu, īstenojams ar grupu vai līdzstrādnieku darba rezultātos to apmācības ceļā ar speciālista palīdzību [2].

      Pareizai organizatoriskai attīstībai ir lietderīgi izmantot atbilstošos modeļus. Daudzi no attīstības problēmām ir tipiski visiem uzņēmumiem. Dotais apstāklis pamudināja izstrādāt modeļus, kas noteic uzņēmuma attīstības etapus un problēmas, kuras rodas uz dažādiem etapiem. Īpaši zināmie modeļi ir zināmiem Ajzedisa un Grejnera modeļi, kurus Autors izskats tālāk. 

1. Organizācijas noteikšana

 

      Makro pasaule atrodas patstāvīgā dinamiskā līdzsvarā. Viens nosacīti noturīgs apkārtējās realitātes stāvoklis ir tikai pāreja uz nākamo. Pasaule mainās un līdz ar to arī mainās tās sastāvdaļas, tās piepildījums. Mēs patstāvīgi tiecamies pie kāda absolūta, ideāla, bet sasniedzot to, ko uzskatījām par ideālu, pēkšņi apjēdzam, ka tas nav īsti tas un turpinām attīstību. Organizācijas vispār rodas tādēļ, ka makro pasaulē ir izveidojušies visi tam nepieciešamie apstākļi. Ne daudziem no tiem izdodas pamanīt ārējo izmaiņas un izdzīvot pateicoties un par spīti ārējiem apstākļiem. Un pavisam nedaudzi izrādās ilgdzīvotāji šajā pasaulē. Pastāv vairāki organizācijas formulējumi, no kuriem parasti tiek izcelta organizācijas kā racionālas sistēmas koncepcija, jeb kā sistēmas, kas mērķēta uz mērķa sasniegšanu. Var izdalīt četrus organizācijas formulējuma virzienus:

• Saskaņā ar Č. Barnarda teoriju organizācija ir tāds cilvēku kooperācijas veids, kas atšķiras no pārējām sociālajām grupām ar ap zinātību, pa redzamību un mērķtiecību. Č. Barnards un viņa sekotāji pievērsa uzmanību pamatā cilvēku savstarpējai darbībai, viņu kooperācijai un tikai pēc tam mērķu sasniegšanas nepieciešamībai;
• Cits viedoklis -  virzienu labāk raksturo D. Marča un G. Saimona viedoklis, saskaņā ar kuru organizācija ir savstarpēja cilvēku apvienība, kas ir izplatīts sabiedrības  organizācijas veids, kas satur centrālo koordināciju sistēmu. Organizācijas iekšienes struktūras un koordinācijas sarežģītība atšķir to no difūziem un nesakārtotajiem sakariem starp neorganizētiem indivīdiem. Tas viss padara organizāciju līdzīgu atsevišķam bioloģiskam organismam. No menedžmenta viedokļa organizācija ir vadības lēmumu pieņemšanas un realizācijas sistēma, kurā cilvēki ir lēmuma pieņemšanas mehānismi.
• P. Blau un U.Skots piedāvā trešo virzienu organizācijas formulējumā. Pēc viņu domām organizācijas specifika slēpjas faktā, ka tai mērķu sasniegšanā ir jābūt formalizētai, tās struktūrai jābūt formalizētai ;
• A. Etcioni viedoklis, organizācija - tās ir sociālas apvienības (jeb cilvēku grupas), kas apzināti tiek konstruētas un rekonstruētas specifisku mērķu sasniegšanai. Galvenais tajās ir apzināta dalība un organizācijas dalībnieku apzināta darbība.