Uzņēmuma vadība atkarība no tās organizācionāla attīstības posma

  К_Б2007 = 0,157%

  К_Б2006 = 0,156%

  К_Б2005 = -0,206%

      Ieņēmuma pieauguma koeficents izrēķinās uz sekojošās matemātiskās izteiksmes bāzes:

                                                                                                     

                                                                                        (2.2.) 

kur  К_V - ieņēmuma pieauguma koeficents (neto-apgrozījuma);

      V₁ – atskaites perioda neto-apgrozījums;

      V₀ – pagājušā atskaites perioda neto-apgrozījums.

Rezultāti pēc Sia ”Reliss” datiem:

  К_V2008 = 0.05%

  К_V2007 = 0.276%

  К_V2006 = 0,286%

  К_V2005 = 0,425%

Rezultāti pēc Sia ”Reliss” datiem:

  К_V2008 = -0141%

  К_V2007 = -0,03%

  К_V2006 = 0,366%

  К_V2005 = 0,105%

      Kā  redzams no izpildītajiem aprēķiniem gan ieņēmuma, gan īpašuma pieauguma koeficenti ir ļoti mazi. SIA «Reliss» uzņēmumam izpētāmā perioda laikā ieņēmuma koeficents pastāvīgi krīt, bet SIA «Lessa» viņš peld, bet atšķirībā no SIA «Reliss» 2008 un 2007 gadi pārgāja noliedzošajā nozīmē, iespējams, ka SIA «Reliss» uzņēmumam tālāk būs novērojama tāda paša tendence. Tomēr apskatot SIA «Reliss» mantisko koeficentu 2004-2007 gadu laikā var novērot augšanu (iekrāšanu) bet 2008 gadā rādītājs pieņem noliedzošo nozīmi, bet SIA «Lessa» uzņēmumam koeficients  izpētāmajā periodā pārgāja no noliedzošā atzinīgā nozīmē, bet sakarā ar krīžu stāvokli, gan valstī, gan pasaulē strauji krīt.

      Horizontāla bilances analīze noslēdzas tabulas būvē, kurā absolūti rādītāji papildinās ar relatīviem augšanas tempiem (pazemināšanas). Konkrētāk, tabulās 2.1 un 2.2. bilances dati uz 31.12.2004 uzņemas aiz 100 %, tālāk ir aprēķinātas bilances posteņu dinamiskas rindas procentos (%) pie to bāžu nozīmēm, t.i. iepriekšējā gada nozīmēm. Tas ļauj analizēt ne tikai atsevišķu rādītāju izmaiņas, bet arī prognozēt to nozīmes. Horizontālas analīzes rezultātu vērtība būtiski pazeminās inflācijas nosacījumos [10].

2.1 tabula

Horizontāla SIA „Reliss” bilance (2004-2008 gadi)

 

      2.1. tabulas turpinājums

 

2.2.tabula

Horizontāla SIA „Lessa” bilance (2004-2008 gadi)

 

      2.1. tabulas turpinājums

 

     Horizontāla analīze dod rādītāju atskaites izmaiņu raksturojumu par atskaites periodu vai to dinamiku par atskaites periodu rindu. Vairāk pārskatāmi bilances posteņu aktīvu un pasīvu izmaiņas var iztēloties grafiski, kā tas ir parādīts uz zīm. 2.1 un 2.2.

     Vertikāla analīze rāda ekonomiska subjekta līdzekļu un to avotu struktūru.

      Vertikālas analīzes priekšrocība noslēdzas tajā, ka inflācijas nosacījumos grāmatvedību bilances rādītāju relatīvi lielumi uz sākumu un gada beigām labāk padodas salīdzinājumam, ar ko šo rādītāju absolūti lielumi [10]. 

 

2.1 att. SIA “Reliss” bilances aktīva un pasīva izmaiņu dinamikas analīze 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

 

2.2 att. SIA “Lessa” bilances aktīva un pasīva izmaiņu dinamikas analīze 

      Horizontāla un vertikāla analīzes savstarpēji papildina viens otru.

      Lielākai uzskatāmībai vertikālas analīzes rezultātus iztēlosimies grafiski (2.3 un 2.4 att.) 

 

2.3. att. Bilances aktīva un pasīva struktūras izmaiņu analīze, % (SIA“Reliss”) 
 
 
 
 

 

2.4. att. Bilances aktīva un pasīva struktūras izmaiņu analīze, % (Sia “Lessa”) 

      Kā  redzams no attēla 2.4 uz visa izpētāmā perioda aktīvu struktūrā  bija pārsvarā apgrozāmie aktīvi. Uzņēmumi ar tādu īpašuma struktūru ir parasti raksturojami, ar augstu rentabilitātes līmeni, tā kā «pelnītāja» aktīvi ir tieši apgrozāmie līdzekļi.

      Ārpusapgrozāmie aktīvi tikai apkalpo ražošanas-komerciālo darbību.

      Tāda aktīvu struktūra ir raksturīga realizējošu investīciju projektu vai uzņēmumiem ar augstu fondietilpības līmeni uzņēmumiem, t.i. rūpniecisku uzņēmumu, tai pašā laikā SIA «Reliss» uzņēmumam ir pārsvarā ārpusapgrozāmie aktīvi un aizņēmumu avoti, bet dotā uzņēmuma rentabilitātes līmenis tāpat ir ļoti dižens.

      Pasīvu struktūra ir diezgan bīstama, jo galvenais īpatsvars abu uzņēmumu finansēšanas avotos pieder aizņēmumu līdzekļiem. Tādēļ, lai dotu aizņēmumu līdzekļu palielināšanas lietderības objektīvāku novērtējumu bilances pasīva struktūrā nepieciešams novērtēt likvīda uzņēmuma rādītājus. 

2. Izpētāmo uzņēmumu likviditātes rādītāju analīze

 

      Likviditātes analīzes mērķis – novērtēt uzņēmuma spēju savlaicīgi pilnā apjomā izpildīt īstermiņa saistības ar tekošo aktīvu palīdzību [8].

Likviditātes novērtējumam ir paredzēti likviditātes kopīgie, vidējie un absolūtie koeficenti.

      Kopējās likviditātes koeficients raksturo kompānijas potenciālo spēju izpildīt  īstermiņa saistības uz visu aktīvu rēķina. [8]. Koeficenta aprēķina kārtību var iztēloties sekojoši:

      (2.3)

kur К_ОЛ –kopējās likviditātes koeficients;

      ТА – tekošie aktīvi;

      ТП – tekošie pasīvi;

      ДБП – nākamo periodu ienākumi.

      Vidējais likviditātes koeficients raksturo kompānijas spēju izpildīt tekošos pienākumus uz vidējā līmeņa likviditātes aktīvu rēķina. Rādītājs tiek aprēķināts kā naudas līdzekļu, īstermiņa finansu ieguldījumu, debitoru parādu un gatavās produkcijas summa pret īstermiņa pienākumu lielumu [8].

     (2.4)

kur К_СЛ – vidējais likviditātes koeficients;

      ДС – naudas līdzekļi;

      КФВ – īstermiņa finansu noguldījumi;

      ДЗ – debitoru parādi;

      РБП – nākamo periodu izdevumi.

            Absolūtās likviditātes koeficients raksturo kompānijas iespēju pildīt īstermiņa saistības uz brīvo naudas līdzekļu un to ekvivalentu rēķina [8].

      (2.5)

kur К_АЛ – absolūtās likviditātes koeficients .

      Likviditāte ir viena no finansiāla kompānijas stāvokļa svarīgiem raksturojumiem, noteicoša iespēju savlaicīgi apmaksāt rēķinus un faktiski ir viens no bankrota rādītājiem [9]. Likviditātes koeficentu aprēķinu rezultāti ir novesti tabulās 2.3 un 2.4.