Uzņēmuma vadība atkarība no tās organizācionāla attīstības posma

"right">     2.3. tabula

SIA „Reliss” likviditātes koeficientu dinamika (2004-2008 gadi)

 

2.4. tabula

SIA „Lessa”  likviditātes koeficientu dinamika (2004-2008 gadi)

     Kā  var redzēt tabulās visi rādītāji ir mazāki par normu, bet tas nav rādītājs tam, ka uzņēmumi drīz «izjuks», svarīgākais ir, ka uzņēmumi nodarbojas ar nekustamu īpašumu, kas parasti bilancē atspoguļojas pamatlīdzekļos, kuri netiek izmantoti pie likviditātes aprēķina.

     Tomēr no kreditoru pozīcijas firma ieņem ļoti pievilcīgu pozīciju pēc likviditātes rādītājiem, zināms, ka jo augstāk ir likviditātes rādītāju nozīme, jo zemāk ir rentabilitātes rādītāji, tā kā firma aizsaldē aprēķiniem aprites aktīvu nozīmīgu daļu, un, attiecīgi, nesaņem peļņu. Mūsu gadījumā rentabilitātes rādītājiem vajag būt ļoti augstiem.

     Likviditātes koeficentu nozīmju objektīvākam novērtējumam  nepieciešams veikt finansiālas uzņēmuma noturības analīzi. 

3. Finansiālās noturības analīze

 

      Finansiālas noturības analīzes mērķis – novērtēt uzņēmuma spēju nodzēst savējo saistību un saglabāt uzņēmumu pārvaldes tiesības ilgtermiņa perspektīvā [8].

      Uzņēmuma spēja nodzēst savējo saistību ilgtermiņa perspektīvā tiek noteikta ar personīgo un aizņēmumu līdzekļu attiecību.

      Pie finansiālas noturības analīzes uz uzņēmuma bilances bāzes tiek aprēķināti trīs radītāji, kuri dēvējas ar krājumu un izmaksu formēšanas avotiem.: СОС, СД, ОИ [12].

     Personīgo apgrozāmo līdzekļu (SOS) esamību aprēķina salīdzinot personīgo avotu un ārpusapgrozāmie

СОС = СИ – ВА    (2.6)

kur  СИ – personīgie finansēšanas avoti (personīgā kapitāla un iekrājumu summa);

      ВА  – внеоборотные активы (сумма долгосрочных вложений).

     Krājumu un izmaksu formēšanas personīgo un ilgtermiņa aizņēmumu avotu esamība (СД):

СД=СОС+ДП     (2.7)

kur  ДП – ilgtermiņa saistības kreditoriem.

     Krājumu un izmaksu formēšanas galveno avotu kopīgs lielums (ОИ):

ОИ = СД + КП     (2.8)

kur КП – īstermiņa saistības kreditoriem.

      Tālāk finansiālas noturības novērtējumam nepieciešams izanalizēt vai pietiekami daudz norādīto finansēšanas avotu aprites līdzekļu mobilas daļas nodrošinājumam – krājumiem. Tādēļ izpilda salīdzinājumu pārpalikuma vai norādīto finansēšanas avotu trūkuma atklāšanai.

     Pārpalikums (+) vai personīgo apgrozāmo līdzekļu trūkums (-) (ΔСОС):

ΔСОС = СОС – Krājumi   (2.9)

      Pārpalikums (+) vai krājumu formēšanas personīgo un ilgtermiņa avotu trūkums (-) (Δ СД):

                            ΔСД = СД – Krājumi    (2.10)

      Pārpalikums (+) vai krājumu formēšanas galveno avotu kopīga lieluma trūkums (-)  (ΔОИ):

ΔОИ = ОИ – Krājumi  (2.11)

      Tālāk saņemtos rādītājus apvieno vienotā trīs komponentu rādītājā S = {ΔСОС; ΔСД; ΔОИ}, kurš raksturo finansiālas noturības tipu [12]:

• absolūta finansiāla noturība, ja  S = {1; 1; 1}, т. е. ΔСОС ≥ 0; ΔСД ≥ 0; ΔОИ ≥ 0
• normāla finansiāla noturība, ja S = {0; 1; 1}, т. е. ΔСОС < 0; ΔСД ≥ 0; ΔОИ ≥ 0
• nenoturīgs finansiāls stāvoklis, ja S = {0; 0; 1}, т. е. ΔСОС < 0; ΔСД < 0; ΔОИ ≥0
• krīžu finansiāls stāvoklis ir bankrots, ja  S = {0; 0; 0}, т. е. ΔСОС < 0; ΔСД < 0; ΔОИ < 0

     Blakus tam finansiālu uzņēmuma noturību var novērtēt uz relatīvu rādītāju un tīra aprites kapitāla stāvokļa bāzes. 

     Autonomijas (personīgā kapitāla koncentrācijas) koeficents raksturo uzņēmuma īpašnieku daļu kopīgā līdzekļu summā avansēti viņa darbībā [11]. Jo augstāk ir koeficenta nozīme, jo vairāk  finansiāli noturīgs, stabils un neatkarīgs no ārējiem avotiem ir uzņēmums.

      (2.12)

kur ВБ – bilances valūta;

     СК  – personīgais kapitāls.

      Manevrētības koeficents rāda kāda uzņēmuma pašu līdzekļu daļa ir iesaistīta vismanevrētākās aktīvu i apgrozījuma līdzekļu, daļas finansēšanā. Nepastāv jebkādu noteiktu normu manevrētības koeficenta vērtību noteikšanas praksē. Var tikai atzīmēt, ka jo lielāka dotā rādītāja vērtība, jo manevrētāks (līdz ar to arī noturīgāks, stabilāks) uzņēmums, tas spēj pārorientēties tirgus konjunktūras izmaiņu gadījumā. [11].

      (2.13)

kur ЧОК – tīrs apgrozāmais kapitāls.

           Tīrs apgrozāmais kapitāls atspoguļo līdzekļu, nosūtītu uz aprites aktīvu finansēšanu lielumu, kuri ir personīgi un pielīdzināti tiem.

     Atzinīgs lielums un tīra aprites kapitāla augšana ir kompānijas finansiālas noturības un likviditātes pieņemama līmeņa nodrošinājuma nepieciešams nosacījums.

       Īpaši izplatīta ЧОК aprēķina formula – tas ir starpība starp apgrozāmiem aktīviem un īstermiņa uzņēmuma saistību [8]:

     ЧОК = ТА – КП      (2.14)

     kur ТА – tekošie aktīvi.

Pavadāmā pētījuma Ietvaros finansiālas noturības novērtējumam aprēķinu rezultāti  ir novesti tabulā 2.5 un 2.6. 

2.5. tabula

SIA „Reliss” finansiālās noturības analīze (2004-2008 gadi)

 

2.6. tabula

SIA „Lessa” finansiālās noturības analīze (2004-2008 gadi)

 

2.6. tabulas turpinajums

 

      Analizējot rezultātus, kuri ir saņemti tabulās, mēs redzam, ka SIA «Reliss» atrodas nenoturīgā finansiālā stāvoklī, to var raksturot ar to, ka uzņēmuma nozīmīgu kapitāla daļu sastāda piesaistītie līdzekļi.

      Tāpat var atzīmēt, ka ar katru gadu personīgo apgrozāmo līdzekļu trūkums tikai aug, kas var atvest pie krīžu finansiāla uzņēmuma stāvokļa. Tomēr ņemot vērā to, ka uzņēmums strādā nekustamā īpašuma tirgū nedrīkst apgalvot, ka tas ir slikti lietot kreditoru naudu, lai veiktu darījumus.

Atšķirībā  no SIA «Reliss», SIA «Lessa» uzņēmumā ir novērojama absolūta finansiāla noturība, tomēr personīgo apgrozāmo līdzekļu pārpalikums ar katru gadu samazinās un varētu būt, ka turpmāk dotā uzņēmuma finansiālais stāvoklis var izmainīties.

Tālāk uz attēliem 2.5 un 2.6 var pārskatāmi izsekot finansiālas uzņēmumu noturības absolūtu rādītāju dinamiku. 

 

5. att. SIA „Reliss” finansiālas noturības absolūtu rādītāju dinamika (2004-2008)

 
 

      No attēla redzams, ka uzņēmums aizņem nenoturīgo finansiālo stāvokli visa izpētāmā perioda laikā, pie tā var pielikt, ka pētījuma laikā autonomijas koeficients no atzīmes 0.37 krita līdz 0.15%.

      Tas nozīmē, ka īpašnieki pazaudē kontroli pār savējo kompāniju, tā kā arvien vairāk palielinās atkarība no ārējiem kreditoriem. 

 

2.6. att. SIA „Lessa” finansiālas noturības absolūtu rādītāju dinamika (2004-2008) 

      Manevrētības koeficents rāda, personīgo aprites līdzekļu lielumu nākošies uz personīgā kapitāla vienu latu. Šis koeficents norāda uz personīgo līdzekļu izmantošanas mobilitātes (lokanībai) pakāpi. Manevrētības koeficenta augsta nozīme atzinīgi raksturo kopīgu finansiālu organizācijas stāvokli. Analīzes rezultātā nepieciešams konstatēt, ka manevrētības koeficenta nozīme ikgadēji ceļas. Bet viņam savukārt pastāvīgi ir noliedzošais nozīme.

      Rezumējot finansiālas uzņēmuma noturības analīzes rezultātus, autors vērtē viņu ātrāk kā krīze nekā nenoturīgs. Kompānijas maksātspēja tādā situācijā ir atkarīga no katra debitora un jebkura aizkavēšanās debitoru parādu iekasēšanā var atvest pie SIA „Reliss” maksātnespējas . Tādējādi, acīmredzami, ka tālāk nepieciešams veikt apgrozāma kapitāla izmantošanas analīzi un, vispirms, uzņēmuma debitoru paradu.

      Atšķirībā  no SIA "Reliss" SIA "Lessa" uzņēmumā visi rādītāji apmierina, autonomijas koeficients turas apmēram vienā  līmenī, manevrētības koeficients arī ir pozitīvs,  rezumējot var sacīt, ka dotā uzņēmuma finansiālais stāvoklis ir normāls. 
 

2.4. Apgrozāma kapitāla izmantošanas analīze 

      Termins «apgrozāmais kapitāls» attiecas pret tekošajiem uzņēmuma aktīviem [12]. Apgrozāmie līdzekļi nodrošina ražošanas procesa kontinuitāti.

            Pēc savas būtības apgrozāmais kapitāls ir starpstadija, kurā atrodas kompānijas nauda līdz tā  kļūs par naudu, lielāka lieluma.

      Uzņēmuma finansiāls stāvoklis atrodas tiešā atkarībā no tā, cik ātri līdzekļi, kas ir ieguldīti aktīvos, pārvēršas reālā naudā.

      Apgrozāmo līdzekļu apgrozījuma paātrinājums samazina vajadzība tajos: ir pieprasāms mazāks izejvielu, materiālu un kurināmo krājums, kas ved pie izmaksu līmeņa pazemināšanas uz to glabāšanu, kas sekmē  rentabilitātes paaugstināšanai un finansiāla uzņēmuma stāvokļa uzlabojumam [8].