Prakses atskaite DNB NORD

Latvijas komercbanku pārstāvji norāda, ka Latvijā aizņemšanās iespējas vēl tiek izmantotas samērā maz, un kredītu tirgum ir liels potenciāls (īpaši jau privātpersonu kreditēšanas jomā), tādēļ netiek prognozēta kredītu tirgus pārkaršana. Nepieciešamībai pēc komercbanku aizdevumiem ir objektīvi iemesli – gan Latvijas tautsaimniecības straujā attīstība, gan arī iedzīvotāju ienākumu pieaugums. Turklāt bažas par pārāk strauju kreditēšanas apjomu pieaugumu kliedē fakts, ka bāzes rādītājs, pret kuru tiek aprēķināts pieaugums, Latvijā ir salīdzinoši zems. Pat neskatoties uz straujajiem kredītu apjoma pieaugumiem pēdējos gados, patlaban komercbanku aizdevumu īpatsvars pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP) ir aptuveni 50%, savukārt attīstītajās rietumvalstīs šis rādītājs ir virs 100%. Arī Latvijas ekonomikas attīstības prognozes ir pozitīvas, tādēļ var prognozēt, ka kreditēšanas apjomi turpinās pietiekami strauji augt arī šogad, pieaugumam sasniedzot 20–30%, savukārt privātpersonu kreditēšanā pieaugums varētu būt 50–60%. Tuvāko pāris gadu laikā šis pieaugums varētu saglabāties samērā augsts un, tikai kredīta īpatsvaram pret IKP tuvojoties Eiropas Savienības valstu vidējam līmenim, kredītu pieauguma tempi varētu samazināties līdz 10–15% gadā.

Savukārt, runājot par kredītu pieaugumu un noguldījumu apjoma pieaugumu, nevajag aizmirst, ka zemas ir ne tikai kredītu procentu likmes, ļoti zemas ir arī noguldījumu procentu likmes, kas neveicina iedzīvotājus uzkrāt naudas līdzekļus – iedzīvotāji dod priekšroku citiem ieguldījumu veidiem, nevis noguldījumiem bankās, tādēļ noguldījumu pieaugums vairāk nekā 20% apjomā aizvadītajā gadā vērtējams kā ļoti labs. Ņemot vērā, ka bankas arvien vairāk kredītu izsniedz tieši ārvalstu valūtās (kredītiem dolāros vai eiro procentu likmes ir zemākas nekā kredītiem latos), banku aizņēmumi ārvalstīs nav vērtējami kā bīstami ekonomikas stabilitātei, jo tie ir ilgtermiņa resursi un turklāt kompensē latu resursu trūkumu. Jāatceras par daudz svarīgāku riska momentu banku sektoram – salīdzinoši augstais nerezidentu noguldījumu īpatsvaru Latvijas bankās. Šie noguldījumi ir īstermiņa, tādēļ šo noguldījumu aizplūšana var radīt krietni vien lielākas problēmas bankām un Latvijas ekonomikai nekā banku ilgtermiņa aizņēmumi ārvalstīs. Banku noguldījumu un kredītu termiņstruktūra ir kardināli atšķirīga – kredīti pārsvarā ir ilgtermiņa, bet noguldījumi īstermiņa. Un no šāda aspekta būtu vēlams straujāks tieši rezidentu noguldījumu apjomu pieaugums.

Ņemot vērā iepriekšminēto ir vērts arī, ka atzīmēt Latvijas Bankai uzmanīgi jāseko turpmākai kreditēšanas un privātā patēriņa attīstībai un to ietekmei uz valsts maksājumu bilances tekošo kontu, jo privātais patēriņš turpina pieaugt samērā strauji, varētu teikt, ka pat pārāk strauji, un viens no iemesliem patēriņa pieaugumam ir tieši kredītu pieejamība. Iedzīvotāju pieprasījumu apmierina importa pieaugums, kas ir straujāks nekā eksportam, un iznākumā palielinās tekošā konta deficīts, respektīvi, Latvijas iedzīvotāji tērē vairāk, nekā spēj nopelnīt. Tieši tekošā konta deficīts ir uzskatāms par samērā lielu problēmu Latvijai, jo tekošā konta deficīts 10% no IKP apmērā ir pārlieku liels un apdraud turpmāko valsts attīstību, neskatoties uz to, ka patlaban valsts ekonomika uzrāda salīdzinoši spēcīgu pieaugumu. No šī aspekta raugoties, būtu vēlams, lai privātais patēriņš un privātpersonu kredītu apjomi pieaugtu lēnāk.

Latvijas Banka secinājusi, ka pašreizējā situācija tomēr vēl neprasa monetārās politikas izmaiņas (procentu likmju paaugstināšanu), lai arī riski, kas saistīti ar kreditēšanas attīstību, nav ievērojami mazinājušies. Latvijas Bankas vadītājs prognozēja, ka varētu augt kredītlikmes, ja kredītu izsniegšanas apjomi tuvākajā laikā nesamazināsies, jo bankās var sākt trūkt brīvu līdzekļu kredītu piešķiršanai. Tiesa, pastāv iespēja, ka naudas tirgus likmes varētu pieaugt arī bez aktīvas Latvijas Bankas dalības, piemēram, nav izslēgts, ka straujās kreditēšanas attīstības dēļ komercbanku pieprasījums pēc naudas resursiem var būtiski pārsniegt naudas piedāvājumu. Jau pagājušā gada beigās bija vērojama naudas tirgus indeksu RIGIBOR palielināšanās, ko ietekmēja latu resursu trūkums tirgū. Nav izslēgts, ka tuvākajā nākotnē varētu atkārtoties līdzīga situācija, kad palielinās starpbanku likmes.

Jau pagājušā gada maijā centrālās bankas vadītājs brīdināja par iespējamo procentu likmju palielināšanu, lai apturētu kreditēšanas apjomu pieaugumu valstī, ja centrāla banka secinās, ka tas apdraud valsts makroekonomisko stabilitāti. Jau šobrīd Latvijas Banka risina problēmu, ko rada straujais kreditēšanas pieaugums. Jūnijā tika paaugstināta noteiktā rezervju norma. Valdība apsver iespēju ieviest kredītu nodokli, lai vismaz kādā mērā bremzētu kreditēšanu. 

 

5. Svarīgākie rādītāji

1. Aktīvu un pasīvu struktūra

 

2003.gadā banku darbībā novērojamās pozitīvās tendences turpinājās arī 2004.gadā, kad banku aktīvi palielinājās par 2 133 milj. latu jeb 37% un gada beigās sasniedza 7.850.1 milj. latu.

Attēls 1. AKTĪVI (milj.LVL)

 

Pārskata periodā turpinoties banku sektora attīstībai, banku aktīvu struktūra būtiski nav mainījusies (sk. 2. att.). Kredītiem pieaugot par 46%, to īpatsvars banku aktīvos mazliet palielinājies un sastāda 57.8% no banku aktīvu kopsummas. Otrs lielākais postenis – 22.4% – banku aktīvu struktūrā bija banku prasības pret kredītiestādēm. Pārskata periodā banku prasības pret kredītiestādēm palielinājās par 1.5% un sasniedza 1937.9 milj. latu, no kuriem 75.9% bija prasības pret OECD valstu kredītiestādēm.

NORD/LB Latvija pēdējo gadu laikā ir parādījusi straujus attīstības tempus. Kredītportfeļa apjoma pieaugums 2004.gadā, salīdzinot ar 2003. gadu, ir 96%, sasniedzot 306 763 tūkst. LVL. No tiem vislielāko daļu veido aizdevumi privātpersonām (46%), atšķirībā no pagājušā pārskata perioda, kad lielāko daļu no kredītportfeļa sastādīja kredīti juridiskām personām (55.7%), kas savukārt šogad sastāda tikai 40% no kopējā kredītportfeļa. NORD/LB Latvija 2004.gadā visvairāk ir finansējusi tādas nozares kā Nekustamā īpašuma pārvaldīšana (10.8% no kopējā kredītu apjoma), rūpniecība (10.1%) un tirdzniecība (7%). Taču vislielākais pieaugums – vairāk kā divas reizes - izsniegto kredītu apjomā ir bijis privātpersonu kreditēšanā. Privātpersonām izsniegto kredītu apjoms  ir palielinājies no 63 060 tūkst. LVL 2003.gadā līdz 142 286 tūkst. LVL 2004.gadā.

No kopējā kredītportfeļa apjoma 2004.gadā 56.5% ir komerckredīti, 36% - hipotekārie kredīti un 3.4% - kredītlīnijas. Pārējo daļu kredītportfeļa sastāda finanšu līzings, overdrafti, faktorings un ekspreskredīti. Sadalījumā pa kredītu veidiem vislielākais pieaugums, salīdzinot ar 2003.gadu, ir bijis hipotekārajā kreditēšanā, kuras apjoms attiecībā pret kopējo kredītu apjomu palielinājies par 4.5%, sasniedzot 111 169 tūkst. LVL.

 

 Attēls 2. AKTĪVU STRUKTŪRA (procentos uz 2005.gada 1.cet.)

 

Pārskata perioda beigās banku ieguldījumi vērtspapīros veidoja 11.4% (2003.gadā – 15.7%) no banku kopējiem aktīviem. 2004.gadā banku ieguldījumu apmērs gan parāda vērtspapīros, gan akcijās un vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu nemainījās, bet to attiecība pret kopējiem aktīviem, kas savukārt pieauga samazinājās par 4.3% un attiecīgi sastādīja 11.1% parāda vērtspapīros un 0.3% vērtspapīros ar nefiksētu ienākumu. 

Pārskata periodā nedaudz mainījās banku pasīvu struktūra (sk. 3. att.). Noguldījumi joprojām bija lielākais banku piesaistīto līdzekļu avots. Lai gan noguldījumu apmērs palielinājās par 36%, sasniedzot 5099.6 milj. latu, to īpatsvars banku pasīvos turpināja samazināties un perioda beigās nokritās līdz 64% (2003.gadā – 65.5%). Latvijas banku saistību apmērs pret citām kredītiestādēm pārskata periodā palielinājās par 500 milj. Latu un sasniedza 1672.5 milj. latu. Tas joprojām pēc īpatsvara bija otrais lielākais postenis banku pasīvos un 2004.gadā sastādīja 21.3% no kopējiem pasīviem (2003.gadā – 19.9%).

Attēls 3. PASĪVU STRUKTŪRA (procentos uz 2005.gada 1.ceturksni)

2. Kredīti

2004.gadā banku izsniegto kredītu kopsumma palielinājās par 46%, t.i., no 3001 milj. latu 2003.gadā līdz 4380.6 milj. latu pārskata ceturkšņa beigās.

Līdz pārskata perioda beigām lielāko daļu jeb 86.8% no nebankām izsniegtajiem kredītiem saņēmuši rezidenti.

Tautsaimniecības attīstībai izsniegto kredītu apmērs pārskata periodā palielinājās par 35% un perioda beigās sasniedza 2406.1 milj. latu. Vislielākais kredītu apmērs bija izsniegts šādām tautsaimniecības nozarēm: tirdzniecībai – 18.5%, finanšu starpniecībai – 16.4% un apstrādes rūpniecībai – 15.5% (2003.gadā attiecīgi – 20.3%, 15.8% un 14.8%). Pārskata periodā par 4.5% palielinājās izsniegto kredītu apmērs operācijām ar nekustamo īpašumu, nomai un citai komercdarbībai. Kopš 2004.gada sākuma šīm nozarēm izsniegto kredītu apmērs palielinājies par 185 milj. latu un to īpatsvars rezidentiem izsniegto kredītu kopsummā pārskata perioda beigās sasniedza 16.8%. Pārskata periodā palielinājās banku izsniegto kredītu apmēri tādām nozarēm kā lauksaimniecībai un būvniecībai attiecīgi par 0.8% un 1%, savukārt kredītresursu piešķiršana elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarei samazinājusies par 1.2%.

Lai gan privātuzņēmumiem (rezidentiem) izsniegto kredītu apmērs pārskata periodā  palielinājās par 726 milj. latu jeb par 43%, to īpatsvars rezidentiem izsniegto kredītu kopsummā pēdējā  gada laikā pakāpeniski samazinājās un 2004.gadā tas sastādīja 54.9% (2003. gadā – 56%). Turpretī privātpersonām (rezidentiem) izsniegto kredītu apmērs palielinājās par 580 milj. latu jeb par 76% un pārskata perioda beigās sasniedza 1337.7 milj. latu. Savukārt to īpatsvars rezidentiem izsniegto kredītu kopsummā palielinājās līdz 31.1% (2003.gada 31.decembrī – 26.1%).

Apskatot uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtos kredītus, jāatzīmē, ka pārskata periodā bankas galvenokārt kreditēja uzņēmumu apgrozāmo līdzekļus. No izsniegto kredītu kopsummas 28.4% bija komerckredīti, savukārt hipotēku kredītu īpatsvars palielinājās no 27.9% iepriekšējā pārskata perioda beigās līdz 33.2% pārskata perioda beigās. Pamatlīdzekļu iegādei un ilgtermiņa ieguldījumu projektu finansēšanai paredzēto industriālo kredītu apmērs pārskata ceturksnī samazinājās nebūtiski – par 1.4%, un to īpatsvars perioda beigās bija 19.5% no kopējā kredītportfeļa kopsummas.

Pārskata periodā nedaudz izmainījās arī kredītu termiņstruktūra. Kredītu ar atmaksas termiņu virs viena gada apmērs pārskata periodā palielinājās par 3.7%, t.sk. ilgtermiņa kredītu (ilgāk par 5 gadiem) apmērs palielinājās par 5.7% un 2004.gadā sasniedza 2072.7 milj. latu jeb 47.3% no kredītportfeļa kopapmēra (2003.gada 31.decembrī – 41.6%)

3. Noguldījumi

Noguldījumu apmērs pārskata periodā palielinājās par 1 363.8 milj. latu jeb par 37% un pārskata perioda beigās sasniedza 5 094 milj. latu.Pārskata periodā rezidentu noguldījumu apmērs palielinājās par 35% (t.sk. privātpersonu noguldījumu apmērs – par 338 milj. latu jeb par 37%) un to īpatsvars kopējos noguldījumos saglabājies 46% apmērā. Rezidentu noguldījumu kopsummā joprojām lielākais īpatsvars bija privātpersonu noguldījumiem – 53.2%, un privātuzņēmumu noguldījumiem – 32.7% (2003. gadā attiecīgi – 52.5% un – 30.4%).

2004.gadā nerezidentu privātuzņēmumu noguldījumiem palielinoties par 41%, attiecīgi par 37% palielinājās arī nerezidentu noguldījumu kopapmērs.

Pārskata periodā nedaudz izmainījās noguldījumu termiņstruktūra. Noguldījumu ar atmaksas termiņu virs viena gada apmērs samazinājās par 1.2% un pārskata perioda beigās sasniedza 245,7 milj. latu jeb 4.8% no kopējiem noguldījumiem (2003.gadā – 6.0%). Nozīmīgākās svārstības termiņstruktūrā notika noguldījumiem ar termiņu līdz 6 mēnešiem – to apmērs palielinājās par 2% punktiem un sasniedza 711,9 milj. Latu.

6. Neatkarīgais gada pārskats

Par šiem finanšu pārskatiem ir atbildīga Bankas vadība. Par atzinuma sniegšanu par šiem finanšu pārskatiem, pamatojoties uz veikto revīziju, ir atbildīgs ārējais auditors. Revīzija tiek veikta atbilstoši Starptautiskās Grāmatvežu federācijas izdotajiem Starptautiskajiem revīzijas standartiem, kas nosaka, ka ir jāplāno un jāveic revīzija ar mērķi iegūt pietiekamu pārliecību, ka finanšu pārskatā nav būtisku neatbilstību. Revīzija ietver finanšu pārskatā norādīto summu un skaidrojumu pamatojuma pārbaudi izlases veidā. Revīzija ietver arī pielietoto grāmatvedības principu un nozīmīgu Bankas vadības izdarīto pieņēmumu, kā arī kopējās finanšu pārskata izklāsta formas izvērtējumu.

AS „NORD/LB Latvija” valde jau daudzus gadus par auditoru izvēlas  SIA „PricewaterhouseCoopers”, ilgstošās veiksmīgās sadarbības un uzņēmuma labās slavas dēļ.

Veicot revīziju tika atzīts, ka iepriekš minētie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par Koncerna un Bankas finansiālo stāvokli 2004. gada 31. decembrī , to darbības rezultātiem un naudas plūsmām 2004. gadā saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

 

3. Uzņēmuma vadība

1. Vadība, struktūra, pārvalde, darbības plānošana

NORD/LB augstākā institūcija ir akcionāru pilnsapulce, kurai ir pakļauta Bankas padome, zem kuras savukārt strādā Bankas valde. Bankas valdes pakļautībā ir Iekšējais audits. Pārējās struktūrvienības ir sadalītas pakļautībā pieciem valdes locekļiem:

1. Andris Ozoliņš – valdes priekšsēdētājs, prezidents. Pakļautībā:
• Uzņēmumu apkalpošanas pārvalde;
• Mārketinga pārvalde;
• Juridiskā pārvalde;
• Personāla pārvalde;
• SIA NORD/LB Līzings
2. Rūdolfs Kargess – valdes loceklis, viceprezidents. Pakļautībā:
• Finansu pārvalde;
• Kontrolinga un risku pārvalde;
• Aktīvu un pasīvu pārvalde.
3. Aivars Flemings – valdes loceklis, viceprezidents. Pakļautībā:
• Pārdošanas vadības pārvalde;
• Filiāļu pārvalde;
• Filiāles
• MVU biznesa attīstības pārvalde
• Naudas atmazgāšanas novēršanas un drošības pārvalde;
• Administratīvā pārvalde.
4. Maikls Kīzeveters – valdes loceklis, viceprezidents. Pakļautībā:
• Kredītrisku analītiskā pārvalde;
• Kredītportfeļa vadības pārvalde;
• Produktu attīstības pārvalde;
• Norēķinu pārvalde;
• Resursu pārvalde;
• Norēķinu karšu pārvalde;
• Interneta pārvalde

5. Gundars Andžāns – valdes loceklis, viceprezidents. Pakļautībā:

• IT Pārvalde;
• Metodoloģijas pārvalde.

 

 

 

Struktūrvienībām ir sekojošas funkcijas:

Akcionāru pilnsapulce

• Izskatīt Bankas pārvaldes institūciju ziņojumus, apstiprināt darbības gada pārskatu.
• Sadalīt aizvadītā darbības gada peļņu.
• Apstiprināt Bankas kārtēja darbības gada budžetu un darbības peļņu.
• Atcelt no amata un ievēlēt amatā Padomes, Valdes un iekšēja audīta locekļus.
• Apstiprināt un grozīt Bankas akciju, obligāciju un depozītu sertifikātu izlaišanas un apgrozības noteikumus.
• Lemts jautājumus par Bankas statūtu grozīšanu, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, vērtspapīru izlaišanu, Bankas likvidācijas uzsākšanu, tās apvienošanos ar citām sabiedrībām.
• Lemt jautājumus par Bankas filiāļu, nodaļu un pārstāvniecību atvēršanu un slēgšanu.

 

Bankas Padome

• Pastāvīgi kontrolēt Valdes darbību un raudzīties, lai Bankas lietas tiktu kārtoties saskaņā ar likumiem, Bankas statūtiem un akcionāru pilnsapulču lēmumiem. Bankas Padome ir tiesīga apturēt Valdes lēmumu izpildi līdz lietas izskatīšanai Bankas Padomē.
• Pārbaudīt Valdes iesniegto izdevumu budžetu un līdz ar savu atsauksmi iesniegt to pilnsapulcei apstiprināšanai.
• Pārbaudīt Bankas gada pārskatu un Valdes priekšlikumu par tīrās peļņas sadalīšanu.
• Iepriekš izskatīt visus jautājumus, kas ir kopsapulces kompetencē.
• Tiesīga kārtā laikā pieprasīt no Valdes pārskatu par Bankas stāvokli, var pārbaudīt Bankas dokumentus un kasi.
• Padome var uzdot Valdei sasaukt akcionāru kopsapulcei, ja to pieprasa Bankas intereses.
• Padome izveido pastāvīgi darbojošās komisijas.

 

Bankas Valde

• Valde kārto izdevumus Bankas budžeta ietvaros un atbild par to nepieciešamību.
• Pilnvaras, līgumus un citus dokumentus paraksta divas Valdes pilnvarotās personas.
• Valdes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk par pusi no Valdes locekļiem, pie balsošanas noteicošais vārds ir Valdes priekšsēdētājam.
• Ja Valdes loceklis nepiekrīt Valdes lēmumam un pieprasa, lai viņa protestu fiksētu protokolā, viņš nav atbildīgs par pieņemto lēmumu.
• Valdei periodiski (biežāk, kā reizi ceturksnī) jāiesniedz rakstveida ziņojums par savu darbību Padomei, bet gada beigās – akcionāru kopsapulcei.
• Valdes priekšsēdētājs informē Padomes priekšsēdētāju par ikvienu nozīmīgu bankas darbības aspektu.

 

Iekšējais audits

• Pārbaudīt Bankas struktūrvienību darbības pareizību.
• Atskaitīties valdes priekšsēdētājam par pārbaužu rezultātiem.
• Novērtēt Bankas izstrādāto plānu, politiku un procedūru efektivitāti.
• Novērtēt IKS iespējas atklāt zaudējumus, kas radušies neprofesionālas, neapzinātas un citas līdzīgas darbības rezultātā, kā arī krāpšanas, dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas u.c. apzinātas rīcības gadījumus.

2. Informācijas apstrādes un analīzes metodes

Akcionāru pilnsapulce ir augstākā NORD/LB Latvija pārvaldes institūcija. Vienīgi pilnsapulce izskata bankas pārvaldes institūciju ziņojumus, apstiprina bankas darbības pārskatus, sadala aizvadītā gada peļņu, apstiprina Bankas budžetu un darba plānu kārtējam gadam, atbrīvo no amata un ievēlē amatā padomes, valdes un revīzijas komisijas locekļus, zvērinātus revidentus un likvidatorus, izlemj jautājumus par prasību vai sūdzību celšanu pret viņiem vai prasību vai sūdzību vai sūdzību izbeigšanu, likumu ietvaros apstiprināt un grozīt padomei, valdei, revīzijas komisijai un likvidatoriem paredzētās instrukcijas, izlemt jautājumus par Bankas statūtu grozīšanu, pamatkapitāla palielināšanu vai samazināšanu, Bankas reorganizāciju, apvienošanu ar citām bankām un likvidāciju, izlemj jautājumus par Bankas vērtspapīru emisiju.

Bankas padome pārstāv akcionāru intereses pilnsapulču starplaikā  un atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem kontrolē  valdes darbību. NORD/LB Latvija padomes uzdevumi ir apstiprināt Bankas darbības stratēģiju, sekot, lai Bankas lietas tiktu kārtotas saskaņā ar likumiem, Latvijas Bankas obligātajiem noteikumiem, Bankas statūtiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem, pārstāvēt Banku tiesā.