Автор работы: Пользователь скрыл имя, 10 Марта 2013 в 20:39, практическая работа
Prakse tika veikta A/S NORD/LB Latvija. Prakses mērķis - nostiprināt iegūtās zināšanas praksē, pētīt un analizēt uzņēmuma vietu un lomu ekonomikā, tā attīstības virzienus un izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Prakses uzdevumi - izpētīt ar banku sektora vidi Latvijā, to kāda bijusi iestāšanās Eiropas Savienībā ietekme uz nozari. Aprakstīt uzņēmumu, izpētīt un analizēt tā vietu un lomu ekonomikā, attīstības virzienus. Izpētīt bankas vadību - plānošanu, politikas, kontroli un kvalitātes novērtēšanu. Iepazīties ar bankas personāla vadības un mārketinga politiku, kā arī iepazīties ar bankas darbības rādītājiem, finansēšanas politiku un avotiem.
Prakses atskaite
A/S ”NORD/LB Latvija”
Saturs
Prakse tika veikta A/S NORD/LB Latvija. Prakses mērķis - nostiprināt iegūtās zināšanas praksē, pētīt un analizēt uzņēmuma vietu un lomu ekonomikā, tā attīstības virzienus un izstrādāt priekšlikumus uzņēmuma darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Prakses uzdevumi - izpētīt ar banku sektora vidi Latvijā, to kāda bijusi iestāšanās Eiropas Savienībā ietekme uz nozari. Aprakstīt uzņēmumu, izpētīt un analizēt tā vietu un lomu ekonomikā, attīstības virzienus. Izpētīt bankas vadību - plānošanu, politikas, kontroli un kvalitātes novērtēšanu. Iepazīties ar bankas personāla vadības un mārketinga politiku, kā arī iepazīties ar bankas darbības rādītājiem, finansēšanas politiku un avotiem.
Atskaite ir iedalīta pēc tēmām, atbilstoši prakses programmā ietvertajiem uzdevumiem. Nodaļās ietilpst teorētiskais izklāsts un analītiskais apraksts. Prakses atskaites beigu daļā ir apkopoti secinājumi, kā arī priekšlikumi Bankas darbības efektivitātes paaugstināšanai.
Veidojot prakses pārskatu, tika izmantota publiski pieejamā informācija – kredītiestāžu darbību reglamentējošie normatīvie akti, Komercbanku asociācijas banku darbības rādītāji, dažādi elektroniskie resursi, Bankas gada pārskats un citi Bankas informatīvie materiāli.
Salīdzinājumā ar citām Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir viens no augstākajiem izaugsmes tempiem pēdējo gadu laikā. Laika posmā no 2001. gada līdz 2003. gadam vidējais IKP pieauguma temps gadā bija 7,3%. 2004. gadā IKP pieaugums bija 8,5%. Šī gada IKP pieaugumu Ekonomikas ministrija prognozē 7,5% līmenī. Valstī arvien pieaug privātais patēriņš un kreditēšanas attīstība ir viena no straujākajām Eiropas Savienībā. Būtiski pieaug nekustamā īpašuma cenas. Turpina attīstīties būvniecība. Būvniecības nozarē strauji pieaug rūpniecības un dzīvojamo ēku, viesnīcu, ielu un ceļu u.c. objektu celtniecība. Saistībā ar hipotekārās kreditēšanas attīstību, ekonomiskās aktivitātes un investīciju pieaugumu, kā arī ES fondu finansētu projektu realizāciju Ekonomikas ministrija prognozē augstus būvniecības attīstības tempus arī nākotnē.
Pirms iestāšanās ES pastāvēja versija, ka Latvijā ienāks vai atvērs savu filiāli citu ES dalībvalstu bankas. Jāatzīst, šī prognoze ir apstiprinājusies. Apliecinājums tam ir, piemēram, šogad Latvijas Banku sfērā darbību uzsākusī Sampo banka, kas ienāca tirgū pārpērkot Māras banku, kā arī un Snoras banka, kas plāno uzsākt darbību Latvijas tirgū tuvākajā laikā. Par Latvijas komercbanku tirgu aktīvi interesējas arī jaunizveidotā banka DnB NORD.
Šogad turpinās tendence bankām iekļauties akcionārbanku grupā. Vienas grupas bankas savā darbībā ievieš vienotus darbības principus, kā arī maina lokālās bankas nosaukumu uz grupas vārdu, lai palielinātu bankas atpazīstamību tirgū. Piemērs tam ir SEB Unibanka, kas Latvijā, tāpat kā arī abās pārējās Baltijas valstīs, īsteno pakāpenisku nosaukuma maiņu uz grupas vārdu SEB.
Tāpat, pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tika prognozēta procentu likmju samazināšanās. Tika prognozēts, ka, pakāpeniski samazinoties, procentu likmes izlīdzināsies un kļūs praktiski vienādas visās ES valstīs. Procentu likmes, īpaši hipotekārajiem kredītiem, ir būtiski pazeminājušās, bet tas galvenokārt noticis banku sīvās konkurences dēļ. Šī gada pirmajos 2 ceturkšņos finansu pakalpojumu tirgū norisinās „cenu karš”. Banku, kuras uzsāka cenu karu, akcionāri ir ārvalstu – ES dalībvalstu bankas (Nordea, SEB, Hansabanka). Vērojot šo banku aktivitātes citās valstīs un kā iespējamo piemēru rīcībai Latvijas tirgū skatot aktivitātes Igaunijā, var secināt, ka iespējams procentu likmes pazemināsies arī patēriņa kredītiem un karšu kredītiem.
Tā kā Latvija jau ir iestājusies ES, arvien biežāk tiek izteiktas prognozes par to, kas notiks, kas Latvijā tiks ieviests Eiro. Viens no šādiem apgalvojumiem uzsver to, ka bankām samazināsies ienākumi no valūtas konvertācijas pakalpojumiem. Apgalvojums ir patiess, tomēr ienākumi, ko banka gūst no valūtas konvertācijas nav būtisks īpatsvars bilancē. Pie tam, šobrīd pastāv tendence, ka klienti maina kredīta valūtu uz eiro un bankām pastāv iespēja nopelnīt uz komisijas (par kredīta valūtas maiņu) maksājumiem.
Banku nozare Latvijā ir attīstīta ES līmenī, tomēr tirgus apgūšanā ir saskatāms vēl lielāks izaugsmes potenciāls nākotnē. Par piemēru var minēt banku izsniegto kredītu īpatsvaru IKP. Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu īpatsvars pret IKP 2004. gadā bija 50.8%, turpretī eirozonā kredītu attiecība pret IKP (2003. gada beigās) bija 98 procenti.
Banku ienākumi ir lielā mērā atkarīgi no sociālās un ekonomiskās situācijas valstī, iedzīvotāju labklājības un ienākumu līmeņa. 2004. gada laikā iedzīvotāju ienākumi Latvijā ir auguši par 8.8%, tomēr ja ņem vērā cenu kāpumu, tad reālais darba samaksas pieaugums attiecīgi ir 2.4%. Tāpat valstī arvien pieaug nodarbināto skaits. Laikā no 2001. gada līdz 2004. gadam nodarbināto skaits pieaudzis par 4.8 procentpunktiem. Pieaugot iedzīvotāju ienākumiem, pieaug arī to kredītspējas.
Latvijā pēdējos gados vērojams būtisks kreditēšanas apjomu pieaugums (kāpums par vairāk nekā 30% gadā), īpaši strauji palielinoties privātpersonām izsniegto kredītu apjomam (pieaugums vidēji 65–70% gadā), ko presē dēvē par kreditēšanas bumu. Viens no iemesliem šādam kreditēšanas popularitātes pieaugumam ir tas, ka Latvijas iedzīvotāji sapratuši, ka savas dzīves kvalitātes paaugstināšanai (piemēram, personīgā mājokļa, auto vai sadzīves tehnikas iegādei) var izmantot banku aizdevumus. Vēlme dzīvot labākos apstākļos (savā dzīvoklī vai mājā, braukt ar personisko auto) jau šodien, nevis tālā nākotnē, kad tiks sakrāta nepieciešamā naudas summa, ir būtisks faktors kredītu ņemšanai. Kreditēšanas bumu veicinājis arī procentu likmju kritums, jo saasinājusies banku konkurence vietējā tirgū, tāpat kredītu procentu likmes ietekmējis naudas tirgus procentu likmju kritums pasaulē, tādējādi kredīti kļuvuši pieejamāki daudziem Latvijas iedzīvotājiem.
Šī gada 21. jūnijā NORD/LB galvenais akcionārs Ziemeļvācijas lielākā banka Norddeutsche Landesbank (NORD/LB) un Norvēģijas lielākā finanšu pakalpojumu grupa DnB NOR parakstīja vienošanos par kopuzņēmuma - bankas DnB NORD izveidi. Jaunizveidotā banka DnB NORD uzsāks darbību Baltijas valstīs, kā arī Dānijā, Somijā un Polijā 2006.gada 1.janvārī, balstoties uz abu pušu darbību Baltijas jūras reģionā.
Jau 1998. gadā NORD/LB izstrādāja banku tīkla izveides un attīstības stratēģiju Ziemeļaustrumeiropas valstīs. Tika izveidoti meitas uzņēmumi NORD/LB Latvija, NORD/LB Lietuva, bankas pārstāvniecība Igaunijā, kā arī meitas uzņēmumi, pārstāvniecības vai filiāles citās valstīs ap Baltijas jūru. DnB NORD izveide ir jauns solis ceļā uz NORD/LB stratēģijas īstenošanu Ziemeļaustrumeiropā. NORD/LB ir vienīgā vācu banka, kam ir meitas uzņēmumi, filiāles un pārstāvniecības visās valstīs, kas atrodas ap Baltijas jūru. Izveidojot partnerattiecības ar lielāko Norvēģijas banku, banka nostiprina un tālāk attīsta pozīcijas Ziemeļaustrumeiropas reģionā. Sadarbība ar DnB NOR nodrošinās bankai un tās klientiem papildu iespējas un plašāku pārstāvniecību apvienotajā Eiropas Savienības tirgū
DnB NOR ir Norvēģijas lielākā finanšu grupa. Norvēģijā DnB NOR ir pārliecinošs tirgus līderis kredītu un depozītu, fondu (mutual funds), aktīvu vadības, dzīvības apdrošināšanas un pensiju fondu, maksājumu un finanšu pakalpojumu, nekustamo īpašumu darījumu, kā arī ar naudas un kapitāla tirgiem saistīto pakalpojumu jomā Norvēģijā.
Banka NORD/LB jau pašlaik Ziemeļaustrumeiropas reģionā ir izveidojusi banku tīklu, kā arī piedāvā efektīvus korporatīvo klientu un privātā sektora kreditēšanas pakalpojumus. DnB NOR snieg papildus pievienoto vērtību, piedāvājot savu pieredzi produktu un bankas procesu jomā, inovatīvus produktus un pakalpojumus naudas plūsmas vadības, korporatīvo finanšu pakalpojumu un investīciju bankas produktu sfērā. Turklāt DnB NOR ieguldījums ietvers arī līdzšinējo bankas infrastruktūru Somijā un Dānijā.
DnB NORD tiks veidots uz vienlīdzīgas sadarbības principiem. DnB NOR īpašumā būs 51% DnB NORD akciju, savukārt NORD/LB īpašumā – 49% no jaunā kopuzņēmuma akcijām. Bankas DnB NORD centrālais birojs atradīsies Kopenhāgenā.
NORD/LB un DnB NOR kopuzņēmums – banka DnB NORD – aptvers visu Ziemeļaustrumeiropas reģionu. Jaunās bankas darbības reģionā – Dānijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā – dzīvo 56 miljoni iedzīvotāju, un tajā saražotais IKP sasniedz 600 miljardus eiro.
NORD/LB piešķirts augsts ilgtermiņa kredītreitinga novērtējums Aa2 (Moody's) un AAA (FITCH Reitings).
NORD/LB Latvija ir Latvijas Komercbanku asociācijas, Latvijas Nacionālās līzinga devēju asociācijas, Bankers’ Association for Foreign Trade (BAFT), Emerging Markets Traders Association (EMTA) biedrs, Rīgas Fondu biržas akcionārs un biedrs, kā arī Latvijas Centrālā depozitārija dalībniece.
Kopš 1994. gada Banka ir arī starpbanku telekomunikāciju sistēmas S.W.I.F.T. locekle, aktīvi izmanto starptautisko informācijas sistēmu Dow Jones Telerate un sistēmu Reuters Dealing 2000.
Jebkuri darījumi, kas notiek citvalstu valūtā un kur ir iesaistītas citas valstis, parasti notiek ar tās valsts valūtā, kura ir iesaistīta šajā darījumā. Tas tāpēc, ka attiecīgās valsts valūta visātrāk kustas tieši savā valstī. NORD/LB Latvija izvēles kritēriji NOSTRO Konta atvēršanai ir šādi:
Lai atvērtu kontu citā bankā:
Ja korespondējošo banku apmierina iegūtā informācija, tad tiek noslēgts līgums un notiek apmaiņa ar SWIFT atslēgām un kodiem.
Tiek atsūtīts apstiprinājums par korespondējošā konta atvēršanu. Pēc atvēršanas tiek noteikts:
Lai cita banka atvērtu kontu NORD/LB Latvija, tai jāizpilda tieši tādi paši nosacījumi kā NORD/LB Latvija atverot kontu kādā citā bankā.
Katru dienu tiek izsūtīti dienas izraksti gan par NOSTRO, gan par VOSTRO kontu stāvokļiem.
Pašlaik NORD/LB Latvija ir plašs Nostro kontu tīkls visā pasaulē, piemēram Nostro konti ir atvērti ASV (HARRIS BANK INTERNATIONAL, New York), Lielbritānijā NATIONAL WESTMINSTER BANK, London un LLOYDS TSB, London), Norvēģijā (NORDEA BANK NORGE ASA, Oslo) utt. kopā 49 korespondentbankas. NORD/LB Latvija ir arī 17 Vostro kontu.
Katru gadu no korespondējošām bankām tiek pieprasīti radītāji: kādi ir kredītreitingi, kā arī informācija par jebkādām izmaiņām. Reizi kvartālā sanāk sēde un pārskata korespondējošo banku sarakstu un lemj par izmaiņām tajā. Ja ir redzams, ka bankai hroniski samazinās kredītreitings, tad var secināt, ka ir iespēja pazaudēt naudu, un tad labāk šķirtie no šīs korespondējošās bankas.
Tā kā galvenais investors ir Vācijas banka, NORD/LB Latvija ir izveidoti cieši sakari ar Vācijas uzņēmumiem Latvijā un arī Vācijā. Vairāki bankas klienti ir Vācijas uzņēmēji, kā arī Latvijas uzņēmumi, kuri strādā Vācijā.
Monetāro politiku īsteno valsts kase un centrālā banka. Šīs politika ietekmē naudas daudzumu, naudas cenu (procentu likmes) un aizdevumu pieejamību.
Centrālās Bankas pamatuzdevums ir ar monetārās politikas lēmumu un monetāro instrumentu palīdzību nodrošināt finansu (naudas) resursu pietiekamību un stabilitāti valstī, tādējādi veidojot stabilu pamatu ekonomikas augšupejai.
Latvijas Bankas darbības galvenais mērķis ir, īstenojot naudas politiku, regulēt naudas daudzumu apgrozībā, lai saglabātu cenu stabilitāti valstī.
Centrālās bankas monetārās politikas mērķu sasniegšanai var izvēlēties situācijai piemērotus monetāros instrumentus:
Operācijas ar vērtspapīriem naudas tirgū nozīmē, ka Centrālā Banka pērk un pārdod valsts vērtspapīrus, lai regulētu naudas īstermiņa piedāvājumu. Latvijas Banka samazina vai palielina naudas piedāvājumu, pērkot un pārdot ārzemju valūtas. Uzpērkot ārzemju valūtu Centrālā Banka palielina apgrozībā esošo latu daudzumu.
Centrālā Banka piešķir īstermiņa aizdevumus kredītiestādēm, nosakot noteiktu procentu likmi. Pieaugot refinansēšanas likmei, komercbankas samazina aizņēmums centrālajā bankā. Tādējādi naudas piedāvājums samazinās. 2004. gada martā un novembrī Latvijas Banka paaugstināja refinansēšanas likmi par 0,5 % līdz 4%, lai bremzētu kredītu pieauguma tempu valstī.
Obligāto naudas rezervju normas komercbankām un citām kredītiestādēm izmainīšana arī ietekmē naudas piedāvājumu. Ja CB palielina rezervju normu, tad mazāks kļūst naudas piedāvājums un komercbankām samazinās kredīta izsniegšanas iespējas, pretējā gadījumā kreditēšanas apjomi pieaug. Lai cīnītos ar augsto inflāciju, kas rada sarežģījumus noteikto kritēriju pildīšanai un rada šaubas par sekmīgu Latvijas pievienošanos eiro zonai, šī gada 24.jūlijā LB paaugstināja obligāto rezervju prasības iepriekšējo 4% vietā palielinot līdz 6%. Ar šo soli LB plāno paaugstināt latu kredītprocentlikmes, lai ierobežotu kreditēšanas tempus. Domājams, latu kredītlikmes tas ietekmēs, taču bremzējošs efekts uz kreditēšanu būs minimāls, jo cilvēki vairāk kredītus ņems eiro. Tāpat, vairums banku saņems ilgtermiņa finansējumu eiro no savām mātes bankām. Tādejādi ietekme uz inflāciju nebūs liela.
Fiskālā politika nosaka nodokļu likmes, kas savukārt ietekmē peļņas daudzumu, kādu bankas varēs paturēt pēc nodokļu nomaksāšanas. Izmaiņas visu veidu nodokļu likmēs iespaido banku klientu finansiālo stāvokli. Ja nodokļu likmes tiek samazinātas, kontu atlikumi palielinās, tāpat kā uzņēmumu un privātpersonu pieprasījums pēc banku pakalpojumiem. Nodokļu likmes paaugstināšana izsauc pretējas norises, lai gan daži uzņēmumi un privātpersonas var palielināt savu aizņēmumu apmērus, lai kompensētu ienākumu samazināšanos.
Patlaban tiek lemts par hipotekārā kredīta nodokļa ieviešanu, lai bremzētu straujo hipotekārās kreditēšanas pieaugumu valstī.
A/S NORD/LB Latvija izvēlētā uzņēmējdarbības forma ir akciju sabiedrība - Latvijas Republikā vienīgā pieļaujamā uzņēmējdarbības forma komercbankām.
A/S NORD/LB Latvija darbojas visā Latvijā. Centrālais ofiss atrodas Rīgā, Smilšu ielā 6, 13 filiāles, tai skaitā Hipotekārās kreditēšanas centrs, atrodas Rīgā, 13 filiāles un 9 norēķinu grupas - ārpus Rīgas. Bankas filiāļu un norēķinu grupu atrašanās vietas ir izvēlētas tā, lai tās padarītu Bankas sniegtos pakalpojumus iespējami ērti pieejamus pēc iespējas plašākam klientu lokam. 2004. gadā A/S NORD/LB Latvija turpinot attīstīt filiāļu tīklu izveidoja 3 jaunas filiāles Rīgā, kā arī modernizēja esošās filiāles Latvijas reģionos. Šāda veida attīstība turpinās joprojām.
NORD/LB Latvija pamatoti var uzskatīt par vienu no visstraujāk augošajām bankām Latvijā. NORD/LB Latvija ir uzstādījusi mērķi – kļūt par vienu no lielākajām bankām Latvijā gan privātpersonu, gan juridisko personu apkalpošanā. Līdz 2008. gadam banka turpināja tuvoties šim mērķim, par ko liecina strauji augošie finansu rezultāti un klientu skaita straujais pieaugums, kas 2004.gadā sasniedza vairāk nekā 100 000, kas savukārt ir par 26% vairāk nekā pērn.
2004.gada laikā NORD/LB Latvija noguldījumu apjoms pieaudzis par 45% (līdz 136 miljoniem latu), kas ir par apmēram 9% vairāk nekā banku sektorā vidēji. Aktīvu apjoms palielinājies par 77% (līdz 384 miljoniem latu) un, salīdzinot ar 2003.gadu, peļņas apjoms (Banka nopelnījusi 3,45 miljonus latu) pieaudzis vairāk nekā 2 reizes. Visi minētie pieauguma rādītāji ir būtiski lielāki par vidējiem rādītājiem nozarē.
2004.gada laikā NORD/LB Latvija kredītportfelis palielinājies gandrīz divas reizes (līdz 307 miljoniem latu), šis pieaugums skaidrojams arī ar NORD/LB Latvija veiksmīgiem mārketinga pasākumu, kā arī ar ekspreskredītu un hipotekāro kredītu projektiem. Bez tam 2004.gadā NORD/LB Latvija īpašu uzmanību pievērsusi mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanai, jūlijā nodibinot jaunu pārvaldi, kas specializējas uz mazās un vidējās uzņēmējdarbības kreditēšanu. Pārvaldes interesēs ir ātri un efektīvi izskatīt un piešķirt finansējumu kompānijām kas atbilst MVU statusam apjomā līdz 300 000 latu dažādu biznesa novirzienu attīstībai – celtniecībai, nekustamā īpašuma, pamatlīdzekļu iegādei, apgrozāmo līdzekļu finansēšanai utt. Ātro lēmuma pieņemšanu kredīta izsniegšanai Banka var nodrošināt uzņēmumiem, kas kā nodrošinājumu var piedāvāt likvīdu ķīlu, piemēram, nekustamo īpašumu.
2004.gadā nozīmīga uzmanība tika pievērsta norēķinu karšu attīstībai. Karšu turētāju skaits 2004.gadā pieauga līdz 25 500, kas ir par 65% vairāk nekā pērn. Pateicoties NORD/LB Latvija veiksmīgajai sadarbībai ar citām Latvijas bankām, ievērojami palielinājies arī bankomātu tīkls, kā arī NORD/LB Latvija norēķinu karšu lietotāji var izņemt naudu un aplūkot konta stāvokli bez papildus komisijas maksas tādu banku bankomātos kā Hansabanka, Latvijas Unibanka un Krājbanka.
2004.gads bijis veiksmīgs arī Bankas meitas uzņēmumam – līzinga kompānijai SIA „NORD/LB Līzings”. Uzņēmums tika izveidots 2004.gada sākumā un gada beigās tā aktīvi pārsniedza 19 miljonus latu.
2004.gada beigās tika izveidots arī Bankas un apdrošināšanas kompānijas Seesam Life Latvia kopuzņēmums – investīciju pārvaldes akciju sabiedrība NORD/LB Fondi.
Banku darbības rādītāji liecina par banku attīstību un izaugsmi. Turpmāk apskatīšu kopējo situāciju banku sektorā 2004.gadā.
Kopējais apmaksātais banku pamatkapitāls 2004.gadā palielinājās par 76 milj. latu, bet tā attiecība pret kapitāla kopējo apjomu pārskata perioda laikā ir samazinājusies no 63.8% līdz 61% un perioda beigās sastādīja 383.8 milj. latu.
2003.gadā banku darbībā novērojamās pozitīvās tendences turpinājās arī 2004.gadā, kad banku aktīvi palielinājās par 2 133 milj. latu jeb 37% un gada beigās sasniedza 7.850.1 milj. Latu
2004.gadā banku izsniegto kredītu kopsumma palielinājās ievērojami – par 46%, t.i., no 3001 milj. latu iepriekšējā perioda beigās līdz 4380.6 milj. latu pārskata perioda beigās. Kredīti sastāda lielāko banku aktīvu daļu jeb 57% no Banku kopējiem aktīviem 2004.gada beigās, bez tam 22% no banku kopējiem aktīviem sastāda prasības pret citām kredītiestādēm tādējādi banku kopējos aktīvos radot kopējo kredītportfeli gandrīz 80% apmērā.
2004.gadā bankas nopelnīja 116 milj. latu, kas ir par 62.2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, kad banku kopējā peļņa pēc nodokļiem sasniedza 71.5 milj. latu.
2004.gadā banku sektorā, līdzīgi kā citās tautsaimniecības sfērās, bija vērojama izaugsme. Galvenie banku sektoru raksturojošie rādītāji (aktīvi, kredīti, noguldījumi un pašu kapitāls) pērn pieauguši par vairāk nekā 20%, turklāt banku sektoram izdevies gūt arī rekordlielu peļņu. 2004.gadā nav notikušas izmaiņas Latvijā darbojošos banku skaitā – pagājušajā gadā banku sektorā nebija ne banku apvienošanās procesu, ne arī jaunu banku dibināšanas gadījumu. 2004.gada beigās, tāpat kā gada sākumā, Latvijā darbojās 22 komercbankas un viena ārvalstu bankas filiāle. Atsevišķas bankas mainīja savu nosaukumu, savukārt citām mainījās akcionāri, tomēr banku skaits gada laikā nemainījās.
2004.gadā Latvijas banku sektora kopējais aktīvu apjoms pārsniedza 7.8 mljrd. latu robežu. Latvijas komercbanku kopējie aktīvi gada laikā palielinājušies par aptuveni 37%, piesaistīto noguldījumu apjoms – par 22% (2003.gada 30.novembrī –3,7 mljrd. latu).
Peļņas ziņā aizvadītais gads bijis krietni labāks nekā iepriekšējais, kad tika sasniegta rekordlielā peļņa 116 milj. latu apjomā.
Taču kreditēšanas pieaugumu nevar vērtēt viennozīmīgi, jo pastāv arī satraukums par kreditēšanas attīstību, kas varētu apdraudēt valsts makroekonomisko stabilitāti. Pēc Latvijas Bankas vadības domām, situācija, kad straujai kreditēšanas attīstībai neseko būtisks iekšzemes noguldījumu kāpums, nevar tikt vērtēta pozitīvi no valsts makroekonomiskās stabilitātes viedokļa.