Šodien Latvijas

      Ir uzskats, ka augstu standartu pieprasīšana valsti padara neatraktīvu kā atrašanās vietu ārzemju kompānijām un palielina risku zaudēt tiešās ārzemju investīcijas. Šī starptautiskā valstu konkurence par tiešajām ārzemju investīcijām un tehnoloģiju pārnešanu rada mazu stimulu ietekmēt biznesa sfēru no ārpuses. Tas noved pie secinājuma, ka šajā situācijā valstis atturas no kompāniju vides un sociālās atbildības definēšanas. Reāli valstīs, kurās nav definētas sociālās un vides darbības, ne vienmēr piesaista visvairāk ārzemju tiešās investīcijas. Tas ir tikai uzņēmuma interesēs, ka valstī ir stabila un veselīga biznesa vide ar labklājību un dzīves kvalitāti. [3., 8.lpp]

      Valdības iesaiste KSA un sadarbība ar Asociācijān un nevalstiskajām organizācijām ir spējīga radīt pozitīvu iespaidu un valsts zīmolu. Tā kā  spēcīgi zīmoli pozitīvi ietekmē patērētāju uzvedību, tas pats attiecas arī uz pozitīvu iespaidu par nāciju. Pie šī argumenta vēl var pievienot to, ka spēcīga kompāniju darbība KSA jomā palielina iespēju iekļauties jaunos tirgos un palielina pieprasījumu. Šī iesaistīsanās kopējā tirgū bija arī pasākuma Autokaravāna “Jaunais zīda čeļš” galvenais mērķis no Asociācijas Latvijas Auto puses.

      Latvijas starptautisko autopārvadātāju asociācija Latvijas auto, strauji palielinājusi “Eiro 3” standartam atbilstošu jeb satiksmei un videi drošu automašīnu īpatsvaru.  Šajā ziņā tā ir nodrošinājusi mūsu valstij ceturto drošāko kravas autoparku visā Eiropā. Un pāpēc Asociācija, kura domā par saviem biedriem par galveno izvirzīja, lai “Jaunais zīda ceļš” neietu secen Latvijai.

• Atziņa, ka kādas formas valdības iesaiste ir nepieciešama biznesa KSA radīšanā, aug līdz ar biznesa kopienu. Valdības iesaiste KSA ir spējīga radīt pozitīvu iespaidu un valsts zīmolu - spēcīgi zīmoli pozitīvi ietekmē patērētāju uzvedību, arī valsts, kurā ražots produkts ir patērētajam ir sava veida zīmols. To, kāda KSA iniciatīva biznesā rodas, lielā mēra nosaka valsts vides un sociālās regulas un prasības. Kaut gan formāli nacionālās valdības var būt neiesaistītas KSA apspriešanā, ir skaidri redzams, kā tās netieši nosaka robežas, kuru ietvaros uzņēmuma veido to KSA plānus un programmas. Atšķirības politiskajā kultūrā un valdības kapacitātē ietekmē minimālo nacionālo prasību pakāpi attiecība pret korporācijām vides un sociālajās darbības jomā.
• Daudzi “Globālā līguma” principi jau ilgus gadus Latvijā tiek īstenoti praksē.  Tas notiek instinktīvi, reizēm varbūt arī nepietiekami konsekventi vai neprasmīgi. Latvijas uzņēmumiem sociālās atbildības mūsdienu standartu operatīvu ieviešanu traucē pilnīgi objektīvi apstākļi: nepieciešamība veidot un nostiprināt savu biznesu finansu resursu trūkuma un sakāpinātas konkurences apstākļos, tomēr uzņēmumiem vajadzētu apzināties, ka  KSA var kalpot uzņēmuma mārketinga labā - būt efektīvs veids, kā caur sabiedrībai draudzīga uzņēmuma tēlu var sekmīgi virzīt savu produktu tirgū un gūt saimniecisko efektu.
• Korporatīvas sociālās atbildības principi spēj iesakņoties un veiksmīgi darboties tad, ja tie ir ekonomiski pamatoti.  Ja tie ir paša uzņēmuma apzināti un ievēroti, tie var dod uzņēmumam reālu saimniecisku efektu. Tieši šis moments ir akcentēts arī “Globālajā līgumā”. Uzņēmumiem Latvijā nepieciešams apzināties, ka sociāli atbildīga rīcība ir veids, kā pozitīvi ietekmēt sabiedrības viedokli par sevi, kā rezultāts ir lielāka peļņa.
• Tā kā Latvijā KSA ir jauns jēdziens, tad nepieciešama uzņēmēju izglītošana sociāli atbildīgas korporatīvās pilsonības radīšanas jautājumos. Uzskatu, ka šis jautājums ir lielā mērā valdības kompetencē, jo tā ir ieinteresēta savas valsts iedzīvotāju sociālajā labklājībā, un, tāpat kā uzņēmumi - saimnieciskajā efektā, tādēļ būtu lietderīgi izveidot valsts institūciju, kas nodarbotos ar KSA metožu popularizēšanu un ieviešanu Latvijas biznesa vidē.
• Lai gan ģeogrāfiski Latvija nevar būt citāda kā tikai maza valsts, bet tas neliedz tai būt lielai savā garā, savā iekšējā spēkā. Vadoties pēc pastāvošās ģeopolitiskās situācijas, kā arī, balstoties uz teorijām par mazo valstu lomu, Latvija savu ietekmi var palielināt, ņemot dalību starpvalstu organizācijā, kuras mērķi ietver kopējās labklājības pieaugumu un miera un demokrātijas nostiprināšanu.
• Izšķiroties par šādu alternatīvu, mēs prezentējot auto karavānas ierašanos Latvijā meklējam kādā veidā un ar kādu rīcības modeli mēs varētu panākt Latvijas mazas valsts relatīvi niecīgās ietekmes palielināšanos politiskajā un ekonomiskajā arēnā. “Jaunais zīda ceļš” ir viens no tādiem rīcības modeļiem, kur valsts līdzdalību projektā nenosaka ne teritorija, nedz arī iedzīvotāju skaits un valsts ietekme, bet to nosaka uzņēmēji, viņu profesionālisms, caur savu Asociāciju, kas kopumā ir liels spēks    

Projekta  dalībvalstu  kvantitatīvie rādītājiem

3. ĒTIKA UN SOCIĀLĀ ATBILDĪBA

      Globālais līgums ir ANO ģenerālsekretāra Kofi Annana iniciatīva. Globālā  līguma īstenošana tika uzsākta 1999. gadā, un šai sakarā  uzņēmumi un organizācijas tika aicināti uzlabot korporatīvo sociālo atbildību, atbalstot un īstenojot deviņus biznesa ētikas principus. Šie principi attiecas uz cilvēktiesībām, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā; darba tiesībām, ko nosaka Starptautiskās darba organizācijas Deklarācija par darba pamatprincipiem un tiesībām, kā arī vides standartiem, ko nosaka ANO konferencē Riodežaneiro izstrādātie vides un attīstības principi. Visi iepriekšminētie principi bieži tiek saukti par vispārējiem principiem. Latvijas valdība tos ir pieņēmusi (pilnīgai Starptautiskās darba organizācijas deklarācijas ratifikācijai vēl ir nepieciešams tikai tās tulkojums latviešu valodā). [4., 5.lpp]

  Ieskatoties vēsturē var teikt, ka ētikas un jautājums ir bijis svarīgs jau sen. Kā viens no cilvēka ētikas, tikumiskas uzvedības un kultūras rādītāju ir bijis viņa attieksme pret apkārtējo vidi un dabu. Šeit ir uzskaitīti daži spriedumi par šo tēmu.

        “Ja cilvēki nav kulturāli un tikumīgi, nav iespējams nedz ievērot vides nepiesārņošanas noteikumus, nedz panākt uzplaukumu sociālajā dzīvē, nedz īstenot pat labus likumus.” (Profesors Augusts Milts grāmatā “Personības un sabiedrības ētika”)

      Senā  Indija Manu likumi otrajā gs.p.m.ē. tika noteikts, ka dabas izpostīšana var radīt cilvēka fizisku un morālu bojāeju. Upanišadu (vēdisks kanons) dievišķajās mācībās minēta cilvēka ”smalkākā būtība”, kas ir “balsts visam esošajam”.

      Senajā  Grieķijā filozofs Platons trīs sociālās un pārējās pasaules pamatvērtības – patiesais, labais un skaistais. Kristietībā tās sauc par ticību, cerību un mīlestību.

      Slavenais viduslaiku filozofs un teologs Akvīnas Toms, kas atzīsts arī  par dabisko tiesību skolas pamatlicēju iedalīja likumus trijās kategorijās: dabas, cilvēku un mūžīgie likumi. Reliģija un morāle (ētika) saistīta ar mūžīgo likumu meklēšanu un izpēti, saskatot šajos likumos augstākās vērtības un dzīves jēgu, kam būtu jāpakļaujas visiem cilvēkiem. Sabiedrības izdzīvošanas pamatnosacījums ir mūžīgo (sakrālo) vērtību un principu ilgstoša īstenošana. To izzušana apdraud cilvēces eksistenci.

      Profesors A.Milts pamatoti uzsver, ka “Daba, sociālā dzīve, kultūra un augstākās garīgās vērtības ir svarīgi personības (mūsu gadījumā  ekoloģiski orientētas personības) veidotāji”. Viņš arī  uztver, ka cilvēka darbības visas pamatsfēras – sociālā dzīve, profesionālā darbība, ģimenes dzīve, kultūra u.c. ir saistītas ar dzīvību, vitalitāti, veselību, apkārtējās vides kvalitāti.

      I.Kants savā ievērojamajā darbā “Tikumu metafizikas pamati”  (tikumu filozofija) izvirza tēzi, ka morāla personība ir saprātīga cilvēka brīvība pakļauties morāliem likumiem. Morālie likumi, pēc I.Kanta domām, ir tādi likumi, kurus personība pati sev vai kopā ar citiem izvirza un kurus tā izpilda. Tikums iemiesojas personas sirdsapziņā, un sirdsapziņa ir cilvēka iekšējais tiesnesis visās viņa brīvām rīcībām. A.Milts norāda, ka “ētika ir mācība par cilvēka potenciālajām iespējām un to cilvēcīgu izmantošanu”.

      Profesors A.Rubenis pētījis ētikas dažādus aspektus un būtību un savā  grāmatā “Ētika XX gadsimtā” raksta: “Cilvēkam mūsdienās ir jāpārvar antropocentriskā perspektīva un jāmācās respektēt dzīvības bagātību kā vērtību pašu par sevi”. Ar antropocentrisku perspektīvu autors izprot cilvēka pārliecību, ka viņš ir “dabas kungs un kronis”, kas var rīkoties ar dabas objektiem pēc savas patikas un sava komforta interesēs.

      “Antropocentrisms cilvēka un dabas attiecību izpratnē ir sastopams divos variantos – reliģiskajā un pasaulīgajā.” A.Rubenis uztver, ka kristietībā Dievs ir ne tikai cilvēka, bet arī visas radības Kungs, tātad arī noteicējs par apkārtējo vidi.

      Reliģiskā  ētika un principi, kas ietverti vecajā un Jaunajā Derībā, to apliecina. Vecajā Derībā teikts: “Ja Man gribētos ēst, tas Man nebūtu Tev jāsaka, jo Man pieder pasaules un viss tās pilnums.” (Ps.50:12.)

      Arī  Jaunajā Derībā norādīts : “Skatieties iz putniem gaisā: ne tie sēj, ne tie pļauj, ne tie sakrāj šķūņos, un jūsu Debesu Tēvs tos baro.” (Mt. 6:26.)

      Vācijas ekoloģiskā organizācija “Dāvids pret Goliātu” (Da.99) pat izstrādāta un formulēja 11 baušļus labai cilvēka dzīvošanai nākotnē. Tajos paredzēts, ka-

1. es darīšu visu, lai nepiesārņotu gaisu;
2. es darīšu visu, lai paliktu trīs ūdens;
3. es darīšu visu, lai sargātu ainavu un augsni;
4. es darīšu visu, lai ierobežotu enerģijas patēriņu, lai tērē iespējami mazāk izejvielu;
5. es darīšu visu, lai sargātu dzīvniekus;
6. es darīšu visu, lai saglabātu augu valsts daudzveidību;
7. es darīšu visu, lai panāktu veselīgas pārtikas ražošanu un pārdošanu;
8. es darīšu visu, lai samazinātu atkritumu daudzumu;
9. es darīšu visu, lai samazinātu troksni;
10. es darīšu visu, lai būtu ekoloģiski apzinīgs patērētājs un
11. es darīšu visu, lai šos desmit baušļus īstenotu ikdienas dzīvē.

   Mūsuprāt, šādi ekoloģiskie baušļi principā noderētu arī mūsdienu cilvēkiem, kuriem tie būtu vērtīgs papildinājums pravieša Mozus pierakstītajiem un Vecajā Derība iekļautajiem desmit Dieva baušļiem, kuri līdz pat šim laikam veido sabiedrības tikumisko mugurkaulu un pat daļēji ietverti civilajā un kriminālajā likumdošanā (kodekss).

      Veidojot vides ētiku, jāņem vērā cilvēka bioloģija, tās nozīme, nosakot cilvēka rīcību vidē. Filozofi un ētikas speciālisti nevar vienoties par to, vai tikumība cilvēkam iedzimst vai arī tā veidojas viņa dzīves procesā audzināšanas un iegūtās pieredzes rezultātā.

      4. Kāpēc mēs izvēlējāmies tieši koku, kā “pēdas”, kas paliek no karavānas? 

      Rīgas dārziem un parkiem arvien bijusi izcila nozīme pilsētas individuālo vaibstu veidošanā. Vēsture mīt ne tikai Vecrīgas mūros, vēstures liecības glabā Rīgas parkos, dārzos un skvēros izvietotie pieminekļi. Arī daudzi Rīgas apstādījumi pieder pie dārzu mākslas pieminekļiem.

      Šis skaistums ir glābjams un kopjams, lai nodrošinātu tā pastāvēšanu un pilnveidošanu. Izmaiņas pilsētas vidē aizvien vairāk ietekmē iedzīvotāju veselību. Negatīvās vides izmaiņas pilsētā izpaužas kā:

• gaisa piesārņojums,
• pastiprināta sasilšana,
• mitruma samazināšanās,
• vēja ātruma samazināšanās,
• gaisa apmaiņas traucējumi,
• skābekļa trūkums.

      Liela nozīme vides stāvokļa uzlabošanā pilsētās ir apstādījumiem. Dānijas apstādījumu speciālisti ir minējuši desmit argumentus zaļo teritoriju (apstādījumu) saglabāšanai un veidošanai pilsētā:

• Apstādījumi ir pilsētas kultūrvēsturiskais mantojums;
• Apstādījumi iedzīvotājiem samazina stresu;
• Apstādījumi iedzīvotājiem nodrošina labu miegu un veselību;
• Apstādījumi ir vislētākā vide;
• Apstādījumi attīra gaisu;
• Apstādījumi uzlabo mikroklimatu;
• Apstādījumi nodrošina tīru ūdeni;
• Apstādījumi ir derīgu un retu kukaiņu mājvieta;
• Apstādījumi ražo kompostējamus atkritumus;
• Apstādījumi ir vieta dabas iepazīšanai pilsētā.

Koki  iespaido pilsētas klimatu.

Koki regulē  termisko mikroklimatu divos veidos:

- koku lapotne absorbē saules radiāciju un rada ēnu, tādējādi pazeminot tuvu augsnei esošo gaisa temperatūru;

- koki kā  vairums augu asimilē ūdeni no augsnes.

Koki pazemina temperatūru  
                  Iztvaikošanas procesā atvēsinātais gaiss, būdams smagāks par silto gaisu, plūst uz dzīvojamajiem masīviem, kuri atrodas ar kokiem apstādīto platību malā. Ar gaisa atvēsināšanu automātiski tiek pacelts relatīvais gaisa mitrums.

Koki attīra gaisu  
                 Pilsētu parkos un dārzos ir 2 – 3 reizes mazāk putekļu nekā ielās. Viens kvadrātmetrs lapu virsmas var uztvert 1.5 – 10 gramu putekļu . Uz koku un krūmu lapām, kā arī zālē nosēžas līdz 72% putekļu daļiņu, kas pacēlušās gaisā. Gaisu no putekļu daļiņām vislabāk attīra tie kokaugi, kuriem ir nokarenas un raupjas lapas.

Koki rūpējas par labu pilsētu vēdināšanu, īpaši pie zema vēja ātruma. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

5.  DARBA GAITA

 

• Iepazīšanās ar projektu, mērķu nospraušana un  mērķauditorijas definēšana;
• Darba grupas izveidošana;
• Karavānas piestāšanas vietas izvēle  un kritēriji - Rīga AB- Dambis (piebraukšana, skats uz Rīgu);
• Darba plāns un sabiedrotie – ideja, preses relīzes, scenārijs, mūsu palīgi.
• “Labais darbs” – projekta ietvaros.
• Atsauksmes.

 

Karavānas “3B” prezentācijas pasākuma norises plāns

A-B dambī, Rīgā, š.g. 10.oktobrī

 
 

11.00 –  11.45        Ierašanās, neformālās tikšanās, karavānas apskate (fona mūzika)

11.45 –  12.00        Piemiņas dižkoka Holandes Liepas stādīšana

12.00 -  12.05       Deju kolektīva “Zelta Sietiņš” deja “Visi ciema suņi rēja”

12.05 -  12.10      Atklāšana – runātāju pieteikšana

12.10 -  12.15      Satiksmes ministra Aināra Šlesera uzruna

12.15 -  12.20            Asociācijas “Latvijas Auto “ prezidenta Valda Trēziņa uzruna

12.20 -  12.25           Vēstniecības pārstāvja uzruna

12.25 -  12.30           IRU pārstāvja Igora Runova k-ga uzstāšanās un svinīga Karavānas simbola nodošana Satiksmes ministram

                  Aināram Sleseram

12.30 -  12.40            Karavānas dalībnieku sertifikātu pasniegšana :

                      Valdim Trēziņam asociācijas Latvijas Auto prezidentam

              Asociācijai Latvijas Auto ģenerālsekretāram Pāvelam Groševam

                      SIA Pantera – 1 direktoram

A/m šoferiem Jurim Birnikam un Jānim Krauzem

                

12.40 -  13.30 Vadītājs - Viesi un žurnālisti tiek aicināti uz preses konferenci

                  fonā mūzika  

Preses konference       

----------------------------------------------------------------------------------

VIP –  programma (norises vieta kuģītis “JELGAVA”)

12.40 -  13.30       Preses konferences vadītājs aicina/iepazīstina ar prezidija

             1. Vadītājs

            2. Satiksmes ministra Ainārs Šlesers

            3. Asociācijas “Latvijas Auto “ prezidents Valdis Trēziņš

4. IRU pārstāvja Runova k-gs

5. Vēstniecības pārstāvis

6. Latvija a/m VOLVO šoferis -

7. Kzakstānas asociācijas prezidents Makhsats Saktaganovs

Piedalās arī  Lietuvas, Polijas, citu asociāciju un sponsoru pārstavji  

                  13.30 - 14.00       Pārtraukums,  fotografēšanās, starts

----------------------------------------------------------------------------------

12.30 –  13.45        Karavānas ceļa prezentācija, karavānas dalībvalstu viesu uzstāšanās