Dzīves telpas kvalitātes uzlabošanas iespējas Bolderājā

    1950. gadu sākumā tika izbūvēta Bolderājas silikātķieģeļu rūpnīcas strādnieku ciemats (arhitekts Pāvels Seļeckis) ar tipveida dzīvokļiem un sabiedriskajām ēkām. Tika izbūvēts bērnudārzs, ēdnīca, veikali. Dzīvojamo namu būvei šajā periodā Rīgas nomalēs pie lielajiem rūpniecības uzņēmumiem bija principiāla nozīme, kas saistāma ne tikai ar tipveida projektu ieviešanu, bet arī pieredzes uzkrāšanu kompleksai mikrorajonu projektēšanai un celtniecībai tuvākajā nākotnē.

    Visa Bolderājas dzīvojamā rajona detālplānojums tika izstrādāts 1965. gadā institūtā "Pilsētprojekts". Detālplānojuma arhitekti bija Gunārs Melbergs, Lilija Muntere un Ivars Strautmanis. Projekts noteica rajona apbūves kompozīciju un plānojuma organizāciju — divu rajona sabiedriskā centra un tā vietu, atpūtas un sporta zonas, transporta un inženierkomunikāciju tīklu. Bolderājas rajona apbūvi projektēja arhitekti Laimonis Nagliņš, Andris Vītols, Vladimirs Šņitņikovs un citi. Tika izstrādāts arī vēsturiskās apbūves rekonstrukcijas plāns, kuru 1986. gadā pabeidza arhitekti Ēvalds Fogelis un Jānis Taurenis, bet Padomju Savienības sabrukuma rezultātā tas arī palika uz papīra. Līdz ar 1965. gadu aizsākās paneļēku būvniecība Bolderājā. Šajā dzīvojamā rajonā bija paredzēts izmitināt 15 000 iedzīvotāju.

      
 
 
 
 
 

2.4. att. Bolderājas Romas katoļu baznīca.

    1977. gadā Gobas ielā 27 tika atvērts kinoteātris "Bolderāja". Skatītāju sēdvietu skaits zālē bija 420. Pēc Padomju Savienības sabrukuma kinoteātris vēl kādus gadus darbojās, bet tad ilgu laiku netika izmantots pēc nolūka. 2000. gadu vidū kinoteātra ēku pārbūvēja un ierīkoja tirdzniecības centru Nelda, kuru 2009. gadā pārņēma veikalu tīkls IKI un pēc rekonstrukcijas atvēra uzlabotu tirdzniecības centru.

    Pēc PSRS sabrukuma, Rīgas administratīvais iedalījums praktiski atbilda iepriekšējās varas teritoriālajam sadalījumam, piešķirot tam jaunus nosaukumus. Ļeņingradas rajons, kurā ietilpa Bolderājas apkaime, tika pārsaukts par Kurzemes priekšpilsētu.

    Kā  nozīmīgi objekti ir jāmin arī divas Bolderājas baznīcas, kur abas reiz cietušas ugunsgrēkā, tikušas pārbūvētas, kur Bolderājas Romas katoļu baznīca cietusi karu laikā un tikusi demolēta. Bolderājas luterāņu baznīca ir viena no nedaudzajām Latvijas koka baznīcām, kas saglabājusie no 19. gadsimta. Svarīgi pieminēt ir Bolderājas kapus (atrodas Rīgā, Lielajā ielā 76 un Lielajā ielā 78), jo tajos atrodas Otrā pasaules karā kritušo jūrnieku brāļu kapi. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

    3. Bolderājas šodienas situācija. 

    Bolderāja ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajona. Bolderājas apkaimes kopējā platība ir 8,329 km², kas ir ievērojami vairāk nekā Rīgas apkaimju vidējās platības rādītājs. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 863 metri. Galvenās Bolderājas ielas ir Lielupes, Lielā, Gobas, Stūrmaņu un Silikātu ielas. 

    3.1 Ģeogrāfiskais stāvoklis un satiksme. 

    Bolderājas apkaime atrodas Rīgas ZR daļā starp Buļļupes labo krastu un Hapaka grāvi. Tā robežojas ar Daugavgrīvas, Vecmīlgrāvja (nav sauszemes savienojuma), Voleru, Spilves un Kleistu apkaimēm. Bolderājas apkaimes robežas ir Daugava, Loču kanāls, Buļļupe, Kleistu iela, Apakšgrāvja iela, dzelzceļš, Daugavgrīvas šoseja, Hapaka grāvis.

    Savukārt pa ceļam uz Bolderāju atrodas tādi Rīgas rajoni, kā Imanta, Iļģuciems un Ķīpsala, kas ir samērā laimīgas Rīgas apkaimes.

    Bolderājas apkaimes sasniedzamība ar sabiedrisko transportu ir viduvēja — darbadienā kursējošo sabiedriskā transporta reisu skaits ir 418, no kuriem 253 reisus nodrošina autobusi, bet 165 reisus maršruta taksometri. Kopumā satiksmi ar Bolderāju nodrošina 3 autobusu (3., 30. un 36.) un 2 maršruta taksometru maršruti (246. 247.), no kuriem 1 autobusa un 1 maršruta taksometra maršruts nodrošina tangenciālo satiksmi ar citām apkaimēm Daugavas kreisajā krastā (līdz Imantai), bet pārējie maršruti nodrošina apkaimes saikni ar pilsētas centru (un arī dažām citām Daugavas labā krasta apkaimēm Pļavnieku virzienā). Jāatzīmē, ka apkaimes ietvaros nodrošinājums ar sabiedrisko transportu ir atšķirīgs — gar apkaimes praktiski neapdzīvoto DR daļu, kur atrodas kapu teritorijas, sabiedriskais transports (1 autobusa un 1 maršruta taksometra maršruts) kursē 72 reizes darba dienā, kamēr Bolderājas dzīvojamo rajonu apkalpo visi 418 reisi. Raugoties no teritoriālā viedokļa sabiedriskā transporta sasniedzamība Bolderājā ļoti vāja, jo uz 25 ha apkaimes platības atrodas tikai 0,33 sabiedriskā transporta pieturas (vienā virzienā).

     Bolderājā var tikt arī, izmantojot dzelzceļa pakalpojumus, vismaz teorētiski, jo stacijas ir, dzelzceļš arī, bet pasažieru satiksme līnijā pārtraukta 1959. gadā un mūsdienās tajā ir tikai kravas satiksme. 
 
 
 
 
 
 

3.0. att. Vilcienu saraksts maršrutā Rīga - Bolderāja 1940. gada vasarā

    Protams, pa Daugavgrīvas ielu var tikt uz Bolderāju arī, izmantojot privāto transportu, bet pēc personīgas pieredzes tas ir samērā neērti jo ceļš ir šaurs (divvirzienu asfaltēts ceļš), noslogots ar sabiedrisko transportu un smago auto kustību, it īpaši vakara un rītas stundās ceļš ir pārslogots. 

    3.2 Ekonomiskā situācija. 

    Bolderājā  ir labi attīstīta kokapstrādes rūpniecība. Ko var pamanīt- smago automašīnu virkne ar koka produkciju pa Daugavgrīvas ielu neizzūd pat naktī. Rajonā ir izvietoti tādi kokapstrādes uzņēmumi kā A/S "Bolderaja Ltd", kurš tika dibināts 1969. gadā, A/S "Latvijas Finieris" rūpnīca "Lignums" un "Hapaks" kā arī "Būvmateriāli AN".

    Krievu salā izvietoti uzņēmumi "Latvijas propāna gāze" un "KST", kā arī "Krēmeri" un "Rīgas jūras osta Voleri". Lielā iela 69a atrodas SIA "EMR" (Eksperimentālā Mehāniskā Rūpnīca), kas ražo visu veidu rūpniecības, dzīvojamo un lauksaimniecības ēku celtniecības metālkonstrukcijas, tvertnes naftas produktu uzglabāšanai un transportēšanai, spiedientvertnes sašķidrinātās gāzes uzglabāšanai un transportēšanai un citu produkciju.

    Bolderājā  arī ir izvietots "Latvijas jahta" centrālais jahtklubs.

    Nevar aizmirst arī par nelieliem uzņēmumiem, kas izmanto rūpnieciskās platības.

    Bolderājas osta ir osta Daugavas grīvā un tā tika izveidota 18. gadsimta sākumā. Osta tika veidota tuvu Rīgas jūras līcim tādēļ, ka upē pastāvīgi veidojās smilšu sēkļi, kas neļāva dziļas iegrimes kuģiem iebraukt Rīgas ostā. Palielinoties kuģu un to kravu apjomam, daļu no šo kuģu atvestās kravas sāka izkraut Bolderājas piestātnēs un tālāk uz Rīgu veda ar liellaivām.

    3.3 Teritorijas iedalījums. 

    No Bolderājas apkaimes kopējās platības 13,4% jeb 111,3 ha aizņem virszemes ūdens objekti — ZR tā ir Buļļupe, Z Loču kanāls, A Hapaka grāvis, kurš ieplūst Daugavā, bet apkaimes DR daļā atrodas aptuveni 16 ha lielais Bolderājas karjera ezers, kura platība ir 21,6 hektāri, maksimālais dziļums 14 metri un kurš ir Bolderājas iedzīvotāju iecienīta peldvieta. Dabas un apstādījumu teritorijas Bolderājā aizņem 31,6% jeb 263,4 ha apkaimes kopplatības, un lielākā daļa šo dabas teritoriju atrodas Bolderājas DR un D daļā. Pārsvarā tas ir priežu mežs, kā arī Bolderājas un Jauno Bolderājas kapu teritorijas. Plaša un neapbūvēta teritorija kā regulāri applūstoša Buļļupes palienes pļava atrodas apkaimes Z daļā starp dzelzceļu un Lielo ielu.

    17% Bolderājas teritorijas noteikta kā ražošanas un rūpniecības teritorija, jo apkaimes DA daļa ietilpst Rīgas brīvostā, kā  arī tajā atrodas vairākas citas ražošanas objektu teritorijas. Plašu teritoriju (11,4%) Bolderājā aizņem jau pastāvoša dzīvojamā apbūve, kā arī jauktās apbūves teritorijas (9,7%). Bolderājas apkaimē atsevišķas jaunas apbūves teritorijas tiek atļautas pie Bolderājas dzelzceļa stacijas (jaukta apbūve), kā arī Bolderājas karjera A pusē apmēram 30 ha platībā (galvenokārt dzīvojamā apbūve ar apstādījumiem). Citu teritoriju izmantošanas veidu īpatsvars Bolderājā ir mazāk ievērojams, taču tiem ir būtiska nozīme apkaimes funkcionalitātes (piemēram, ceļu, dzelzceļa un tehniskās apbūves teritorijas) un dzīves kvalitātes (piemēram, publiskās apbūves teritorijas) nodrošināšanai. 

    3.4 Cits. 

    Bolderājas kapi atrodās Lielā ielā 76 (bijušie Pareizticīgo kapi) un Lielā iela 78 (bijušie luteriešu kapi, pazīstami arī  kā Jaunie Bolderājas kapi). Kopējā platība 3,6 hektāri. Atklāti 18. gadsimta beigās. Bolderājas kapos atrodas Otrā pasaules kara kritušo Latvijas jūrnieku brāļu kapi, kas ir valsts nozīmes vēstures piemineklis.

    Bolderājas jaunie kapi ir viena no divām kapsētām Rīgā, kurās tiek ierādītas jaunas kapvietas. Otra atvērtā kapsēta ir Jaunciemā. 2008. gadā tika uzsākta kapu paplašināšana, kurā plānots izveidot papildus 15 hektārus teritorijas piemērot apbedīšanai.

    Bolderājā  atrodas arī 2 vidusskolas, 1 arodvidusskola un Mūzikas un mākslas vidusskola. Bez tā Bolderājā ir 3 bērnu dārzi, kas ir pozitīvais mūsdienās. No Pārtikas preču piegādātāju magnātiem Bolderāja savus tiklus pārstāv Suprnetto, Maxima, IKI un Latviešu Beta. Protams DUS- Lukoil un Trest. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

    4. Rīgas pilsētas attīstības plāns un Bolderāja. 

    No visiem Rīgas pilsētas attīstības plāna mērķiem noteicošais, protams, ir Ziemeļu koridors, kas ir lielākais transporta infrastruktūras projekts Rīgā pēdējās desmitgadēs. Projekta mērķis ir atslogot no transporta Rīgas centru, iekļaut Eiropas nozīmes ceļu tīklā Rīgas ostu. Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzbūvēts ātrsatiksmes autoceļs, kas šķērso Rīgu rietumu — austrumu virzienā, neskarot pilsētas vēsturisko centru. Plānotais ceļa garums būs aptuveni 29 līdz 31 km. Rietumos Ziemeļu koridors pieslēgsies Rīgas — Jūrmalas — Ventspils autoceļam pie Priedaines, bet austrumos — pie Vidzemes šosejas Berģos. Ziemeļu koridors tiks integrēts Rīgas ielu struktūrā ar 10 līdz 12 daudzlīmeņu krustojumiem. Autoceļš šķērsos arī aptuveni 400 metrus plato Daugavu. (skat. pielikums 1.)

    Bez tā, Rīgā plāno būvēt ostas pievedceļus, kas savienotu Ziemeļu transporta koridora trasi ar Bolderāju un Kundziņsalu, informēja Ziemeļu transporta koridora vadības komisijas sēdē.

    Bolderājas pieslēgums nodrošinātu ērtu Ziemeļu transporta koridora un Rīgas centra savienojumu ar Daugavgrīvu un Bolderāju pa Daugavgrīvas ielai alternatīvu trasi. Iela tiktu veidota posmā no Kleistu un Buļļu ielas krustojuma līdz Flotes un Parādes ielas krustojumam.

    Apkopojot 4. nodaļā pateikto var secināt, ka tūvākā nākotnē Rīgā izveidosies jauns un spēcigs ceļš, kas savienos Vidzemes šoseju ar Jūrmalas ceļu un ies pa Rīgas ziemeļu daļā, kur arī atrodas Bolderāja un apkaimes. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

    5. Secinājumi 

    Bolderāja ir savdabīga un interesanta pilsētas apkaime ar izteikti neskārtu dabu, ūdens tuvumu, attīstīto (relatīvi) rūpniecību. Fakts, ka Bolderājas tiešā tuvumā atrodas jūras līcis, upe, Jūrmala un Rīgas centrs tikai palielina Bolderājas pievilcību citu iedzīvotāju acīs.

    Par pozitīvo var mīnēt arī pēdējos gados uzsākto tendenciju pieverst apkaimei cilvēku uzmanību. Piemēram astota RTU starptautiska vasaras skola.

    Svārigs un perspektīvs objekts ir Bolderājas osta, kas ir nopietns bonuss, salīdzinājumā ar citām Rīgas apkaimēm.

    Pie Bolderājas rajona negatīviem faktoriem var mīnet socialo atstumtību, kas izriet gan no ģeogrāfiskā stāvokļa, gan no transporta tīkla izvides, gan no sabiedrības subjektīvā viedokļa, kuru var novērot, piem. interneta diskusijās. Pie negatīviem faktoriem var piebilst arī rajona dabisko priekšrocību neizmantošanu un labiekārtotās vides neesamību, kas arī ir priekšrocību neizmantošana.

    Runājot par infrastruktūru, tad vel viens faktors, kas nepopularizē šo vietu ir medicīnas zemais līmenis, jo SIA "Bolderājas poliklīnika" Bolderājas iedzīvotajiem piedāva samēra šauru pakalpojumu klāstu, kas ir nepietiekāmi gandrīz 15 000 (2008.g.) iedzīvotajiem.

    Atgriežoties pie dzīves kvalitātes faktoriem un Bolderājas attīstības vīzijas, caur šiem, var secināt, ka lai Bolderājas iedzīvotaji varētu īstenot savus mērķus un realizēt vajadzības, jāveido jaunas darba vietas, to var realizēt, attīstot Bolderājā tūrisma infrastruktūru, kā piemēram velocelini, dabas takas, viesu mājas, aktīvas atpūtas iespējas pie ūdens.

    Lai Bolderaju vairāk sasistīt Rīgas pilsētas dzīvē, vajag transporta infrastruktūra, kas tagad nav pietiekamā līmenī. Liels iegūvums dos Ziemeļu koridora izbūve, kas dod iespēju visai Rīgas Vidzemes daļai viegli un ātri tikt uz šo vietu, nešķērsojot savā ceļā tādu vietu, ka Rīgas centrs. Ļoti svārīgi ir atjaunot dzelzceļa satiksmi ar centru, ar to var panākt Bolderāja pilnvērtigo konkurenci ar Jūrmalu, kur cilvēki, pārsvārā dodas ar vilcienu pārsežoties Rīgas centrālā stacijā- kāpēc tad viņiem nepārsesties uz Bolderājas vilcienu?

    Ziemeļu koridors dos arī klāt nākošas infrastrutūras izveides uzplaukumu, kas arī ir svarīgs faktors Bolderājas ekonomiskajā situācija.

    Bolderājas saikni ar sabiedrību vajag realizēt, mainot cilveku attieksmi pret šo vietu, organizēt dažadus pasākumus. Tie varētu būt mūzikas festivali pie ūdens, gaisa balonu svētki Spilves pļāvos vai atraktīvie pasākumi ziemas periodā.

    Cilvēka brīvo laika pavadīšanas apmierināšanu var realizēt ar transporta saiknēm, ko dos Ziemeļu koridora izbūve, ka arī ar esošās vides labiekārtosanu.

    Runājot par cilveka veselību, tad Pārdaugavas ziemeļu daļai nepieciešams medicīnas centrs Gaiļezera slimnīcas mērogā.

    Apkopojot 5. nodaļā pateikto, var secināt, ka Bolderājai vajag stipra transporta artērija, kas savienos Bolderāju ar Rīgas centru un Jūrmalu. Bolderājā jaizmanto dabas dotos priekšrocības un jāatistā tūrismu. Bolderājas tēlu sabiedrībā ir jāmaina uz pozitīvo pusi. 

    Apkopojot visu darbā pateikto, var secināt, ka šaja pētnieciskajā darbā tiek izskatīti visi šī darbā definētie uzdevumi. 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

    Izmantotas literatūras saraksts. 

1. Arvis Pope, 2005. Rīgas galvenā nomale. — Rīga: izdevniecība "Zelta grauds", 14. lpp., kopā 239 lpp.)
2. Broce J., 1996. Zīmējumi un apraksti 2.sēj. // Rīgas Priekšpilsētas un tuvākā apkārtne. — Rīga, Zinātne, 351. lpp.
3. Caune A., 1998. Rīgas Pārdaugava pirms 100 gadiem. — Rīga: Zinātne,152. lpp. 239. lpp.
4. Bolderāja. "Latvijas enciklopēdija", 1. sēj., Rīga, 2002, termins "Bolderāja", 727. — 728. lpp.
5. Veitners K., 1996. Pārdaugavas muižu vēsturiskā attīstība 1750. — 1850. LU Vēstures un filozofijas fakultātes bakalaura darbs, vad. Doc. J. Štrauhmanis: — Rīga, 65.lpp.
6. Daugavgrīva un Bolderāja arhīva materiālos. 13. — 20. gs.
7. Andris Kolbergs, 2007. Lasāmgrāmata par Rīgu, tās priekšpilsētām un kūrortpilsētu Jūrmalu. — Jūrmala: Fond AKA. 466. lpp.
8. Rīga: Enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads — 202. lpp.
9. Bolderāja. "Latvijas enciklopēdija", 1. sēj., Rīga, 2002, termins "Bolderāja", 727.—728. lpp.
10. Rīgas ielas, 2001 // Enciklopēdija, 1. sēj. - Rīga: Apgāds Priedaines, 40.- 44. lpp.
11. "Rīgas pārvalde astoņos gadsimtos", SIA Rīgas nami & Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Rīga, 2000. gads.
12. Rīga: Enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads — "Bolderāja", 201. lpp.
13. Rīga sociālisma laikmetā 1917 — 1975, 1980. — Rīga: Zinātne, 318.-319. lpp.
14. Anita Antenišķe, 2000. Daudzstāvu dzīvojamā Rīga un reģiona konteksts // Rīgas arhitektūra // Stili, ēkas, interjeri 21. gadsimtā. — Rīga: apgāds "Jumava", 42.—49.lpp.
15. Ilze Jansone, Ivars Vīks, 1999. Latvju ceļotājs 1. // Sērija "Dzimtenes mācība" — Rīga: izdevēja Ilze Jansone. Termins "Bolderāja" 122. lpp.
16. Rīga: Enciklopēdija (galv. redaktors P. Jērāns). Rīga, Galvenā enciklopēdiju redakcija, 1988. gads.
17. Rīgas teritorijas plānojums 2006. - 2018. gadam, rdpad.lv

 
 
 
 

Pielikums nr. 1.

Rīgas Ziemeļu transporta koridora 2. un 3. posms 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 

Pielikums nr. 2.

Bolderājas karte.