AS DNB finansiāla stāvokļa analīze

5.att. Aktīvu un pasīvu kopsavilkuma bilance

Aktīvi: Salīdzinot ar 2010. gadu, 2011. gada rādītāji vairākos aktīvu posteņos ir samazinājušies. Posteņos “ Klasificēti kā patiesajā vērtība novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumupeļņas vai zaudējumu aprēķinā”, “pamatlīdzekļi”, “ Parāda vērtspapīri un citi vertspapīri ar fiksētu ienākumu” ir noticis liels samazinājums, abos posteņos uz 42%.

Vislielākais paaugstinājums bija posteņa  „Tetmiņprasības pret kredītiestādem” no 54,877 tūkst/Ls 2010.gadā līdz 93,662 tūkst/Ls, jeb uz 38,785 tūkst/Ls.

2011. gadā bankas aktīvi kopā ir samazinājušies par 152,534 tūkst/Ls, precīzi līdz 1,566,469 tūkst/Ls jeb par 9%.

Pasīvi: Ir būtiski palielinājušās “ Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi” no 693 tūkst/Ls 2010.gadā līdz 2,426 tūkst/Ls, jeb uz 81,4%.

 Vislielākais samazinājums bija posteņa „Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm” no 41,207 tūkst/Ls 2010.gadā līdz 12,370 tūkst/Ls 2011.gadā, jeb uz 28,837 tūkst/Ls.

Bankas kapitāls un rezerves 2011. gadā palielinājās par 31,331 tūkst/Ls un sasniedza 153,624 tūkst/Ls. 

4. AS DNB finanšu anaīze
1. Horizontāla analīze

	2011 LVL`000	2010 LVL`000
Kase un prasības pret centrālajām bankām	6%	-
Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm	52%	-
Atvasinātie finanšu instrumenti	39%	-
Klasificēti kā patiesajā vērtība novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā	-57%	-
Parāda vērtspapīri un citi vertspapīri ar fiksētu ienākumu	-53%	-
Ieguldījumu fondi	1%	-
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	0%	-
Kredīti un debitoru parādi	-7%	-
Termiņprasības pret kredītiestādēm	71%	-
Kredīti	-10%	-
Pārdošanai paredzētie aktīvi
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi	-15%	-
Pamatlīdzekļi	-13%	-
Nemateriālie aktīvi	-3%	-
Ieguldījumi meitas uzņēmumos	16%	-
Atliktā  nodokļa aktīvi	0%	-
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	-99%	-
Pārējie aktīvi	28%	-
Kopā  aktīvi	-9%	-
Saistības
Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm	-70%	-
Atvasinātie finanšu instrumenti	-10%	-
Amortizētajā  iegādes vērtība vērtētas finanšu saistības:	-7%	-
Termiņsaistības pret kredītiestādām	-18%	-
Depozīti un pārējās finanšu saistības	16%	-
Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi	250%	-
Parējie sasitības	19%	-
Uzkrājumi	-7%	-
Kopā  saistības	-12%	-
Kapitāls un rezerves
Akciju kapitāls	0%	-
Akciju emisijas uzcenojums	0%	-
Rezerves kapitāls	196%	-
Pārvērtēšanas rezerve	74%	-
Kopā  kapitāls attiecināms uz Bankas akcionāriem	26%	-
Kopā  kapitāls	26%	-
Kopā  pasīvs	-9%	-

6.att.AS DNB horizontāla analīze

Izmantojot 5.attēla redzāmos datus, var secināt, ka 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu ir samazinājusies aktīvu vērtība, kas norāda uz uzņēmuma saimnieciskās aktivitātes pazemināšanos. Vislielākais pazeminājums ir redzams posteņos „Uzņēmuma ienākuma nodoklis”, “Parāda vērtspapīri un citi vertspapīri ar fiksētu ienākumu”,” Klasificēti kā patiesajā vērtība novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā”, kur pazeminājums bija vairāk nekā divas reizes. Liela paaugstināšana bija posteņos „Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm” un „Termiņprasības pret kredītiestādēm”, arī vairāk nakā uz 50%. Nekadas izmaiņas nebija posteņos„Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi” un “Atliktā nodokļa aktīvi”.

Pasīvā ir redzamas lielas izmaiņas. Vislielākais pazeminājums ir redzams posteņā „Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm”, kur pazeminājums ir 70%. Vislielāka palielināšana bija posteņos „Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi” un „Rezerves kapitāls”, abos vairāk nekā divas reizes.

Pēc aprēķiniem redzams, ka uzņēmuma aktīvi samazinājas par 9%, kas liecina par uzņēmuma simnieciskas darbības samazināšanu.

2. Vertikāla analīze

	2011 LVL`000	2010 LVL`000
Kase un prasības pret centrālajām bankām	4.9%	4.2%
Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm	1.6%	0.9%
Atvasinātie finanšu instrumenti	0.8%	0.5%
Klasificēti kā patiesajā vērtība novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumupeļņas vai zaudējumu aprēķinā	5.7%	8.1%
Parāda vērtspapīri un citi vertspapīri ar fiksētu ienākumu	3.8%	8.1%
Ieguldījumu fondi	0%	0%
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	0%	0%
Kredīti un debitoru parādi	86.0%	84.6%
Termiņprasības pret kredītiestādēm	6.0%	3.2%
Kredīti	80.3%	81.4%
Pārdošanai paredzētie aktīvi
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi	0%	0%
Ieguldījumu īpašums	1.1%	-
Pamatlīdzekļi	0.4%	0.3%
Nemateriālie aktīvi	0%	0%
Ieguldījumi meitas uzņēmumos	0.3%	0.3%
Atliktā  nodokļa aktīvi	0.4%	0.1%
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	0%	0%
Pārējie aktīvi	0.4%	0.4%
Kopā  aktīvi	100%	100%
Saistības
Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm	0.8%	2.4%
Atvasinātie finanšu instrumenti	0.8%	0.9%
Amortizētajā  iegādes vērtība vērtētas finanšu saistības:	86.6%	84.7%
Termiņsaistības pret kredītiestādām	50.3%	56.1%
Depozīti un pārējās finanšu saistības	36.3%	41.7%
Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi	0.2%	0%
Parējie sasitības	0.1%	0%
Uzkrājumi	1.6%	1.6%
Pakārtotās saistības	-	3.2%
Kopā  saistības	90.2%	92.9%
Kapitāls un rezerves
Akciju kapitāls	8.6%	7.8%
Akciju emisijas uzcenojums	3.1%	2.9%
Rezerves kapitāls	10.1%	3.1%
Pārvērtēšanas rezerve	0%	0%
Uzkrātais rezultāts	12.0%	-6.6%
Kopā  kapitāls attiecināms uz Bankas akcionāriem	9.8%	7.1%
Kopā  kapitāls	9.8%	7.1%
Kopā  pasīvs	100%	100%

7.att.AS DNB vertikāla analīze

Analizējot 6.attēla datus ir jāatzīme, ka daudziem aktīva posteņiem 2011.gadā salīdzinājumā ar 2010.gadu nedaudz paaugstinājās īpatsvars, piemēram, posteņā „Kredīti un debitoru parādi” bija vislielākais paaugtinājums uz 1.4%. Nemainīgais īpatsvars palicis posteņiem „ieguldījumu fondi”, „pārdošanai pieejami finanšu aktīvi”, „nemateriālie aktīvi”, „ieguldījumi meitas uzņēmumos”, „uzņēmuma ienākuma nodoklis” un „pārējie aktīvi”. Posteņā „parāda vērtspapīri un citi vertspapīri ar fiksētu ienākumu” bija vislelielākais samazinākims uz 4.3%.

Pasīvā arī bija neliels īpatsvara paaugstinājums dažas posteņos, pimēram, posteņā „rezerves kapitāls” bija vislielākais paaugstinājums no 3.1% līdz 10.1% vai uz 7%. Bija arī posteņu īpatsvara samazinājums, bet nemainīgas palikušas posteņi „pārvērtēšanas rezerve” un „uzkrājumi”

3. Rentabilitātes rādītāju analīze

Rentabilitāte ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Rentabilitāti nosaka uzņ;emuma neto peļņu dalot ar neto apgrozījumu, ar uzņēmuma kopējo vai pašu kapitālu vai aktīvu kopsummu. Šie radītāji rāda patērētos līdzekļus vai realizētas produkcijas apjomu. Rentabilitātes vērtēšanai nav noteiktu kritēriju. Rentabilitāti izsaka procentos. Jo augstāks šo procentu limenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka, zems rentabilitātes līmenis liecina par uzņēmuma neveiksmi: ja to nenovērš savlaicīgi, ir sagaidāma uzņēmuma darbības krīze. [5]

 

	2007.	2008.	2009.	2010.	2011.
Neto peļņa/(zaudējumi)	19,586	6,209	(87,078)	(28,160)	(72,780)
Aktīvi	1,796,082	1,932,674	1,772,550	1,719,003	1,566,649
Koeficents	1.1%	0.3%	-0.3%	-1.6%	-4.6%

8.att. Neto peļnas rentabilitātes koeficents, tūkst./Ls

8.attēlā ir redzamas neto peļņas rentabilitātes koeficenta izmaiņas. Vislielākais un poztīvs koeficents bija 2007.gadā 1.1%. Tas nozīme, ka uz 1 aktīva lata ir 1 santīms neto peļņas. Pozitīvs koeficents bija arī 2008.gadā, bet bija mazāks par 1 santīmu. Parējos gados tas rādītājs ir negatīvs. Vismazākāis rādītājs bija 2011.gadā – 4.6%.

 

	2007.	2008.	2009.	2010.	2011.
Neto peļņa/(zaudējumi)	19,586	6,209	(87,078)	(28,160)	(72,780)
Pašu kapitāls	214	214	28,491	53,302	157,511
Koeficents	9152,3%	2901,4%	-305.6%	-52.8%	-46.2%

9.att. Pašu kapitāla atdeves koeficents

9.attēla ir atspoguļoti pašu kapitāla atdeves koeficenti par 2007.-2011.gadu. Vislielāka kapitāla atdeve bija 2007,gadā, kad 1 pašu kapitāla lats deva 91 latu neto peļņā , pēc tam sākas lejupslīde. No 2009.gada pašu kapitāla atdeve ir negatīva, tomēr 2011.gadā salīzinājumā ar 2009.gadu situācija ir uzlabojusies, tāpēc ka DNB bankas kapitāla bāze tika palielināta par 104 miljoniem latu. 2011.gadā 1 pašu kapitāla lats deva 46 santīmu zaudējumus.

4. Likviditātes analīze

Bankas likviditātes riska līmenis tiek mērīts un analizēts kā izdzīvošanas periods dažādu stresa scenārijuapstākļos. Koncerns novērtē iespējamās sekas, kas varētu rasties no likviditātes krīzes Bankā, banku sektorā vai kombinētā scenārija gadījumā, kad likviditātes krīze ir gan Bankā, gan banku sektorā. Izdzīvošanas periods ir periods ar pozitīvu kopējo naudas plūsmu; naudas plūsmas tiek regulāri mērītas un informācija par tām tiek iesniegta Bankas vadībai.[7]

Šis rādītājs atspoguļo bankas spēju laikus segt savas saistības pret noguldītājiem un investoriem – tas atklāj, cik liela resursu daļa jebkurā brīdī ir brīvi pieejama klientu vajadzībām. Normatīvs -30%. [9]

Gads	2007.	2008.	2009.	2010.	2011.
Koeficents	32%	39%	42.5%	45.12%	48.58%

10.att. AS DNB likviditātes rādītāji

10.attēla radzami AS DNB likviditātes radītāji pēdējo piecu gadu laikā. 2007.gadā rādītājs bija tūvs kritiskai robežai un bija uz 2% lielāks nekā pieņemamais minimums. No 2007.gada radītājs sāka augt un 2011.gadā sasniedza 48.58%, kas ir uz 18.58% lielāks par pieņemamu normu. AS DNB spēj segt savas saistības pret noguldījumiem. 48.58% resursu daļas jebkurā brīdī ir brīvi pieejama klientu vajadzībam.

Likviditātes risks tiek pārvaldīts tā, lai nodrošinātu pastāvīgu spēju norēķināties par savām saistībām. Banka ir izstrādājusi agrīno brīdinājuma rādītāju kopumu, lai savlaicīgi atklātu likviditātes krīzi, un Likviditātes krīzes pārvaldīšanas plānu, lai atbilstoši pārvaldītu Bankas likviditāti tirgus problēmu gadījumā. [7]

5. Kapitāla pietiekamības rādītājs

Bankas kapitāla pietiekamība ir bankas pašu kapitāla attiecība pret riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu un nosacīto riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu kopsummu. Nosacīto riska svērto aktīva un ārpusbilances posteņu kopsummu aprēķina kā tirgus risku kapitāla prasību kopsummu, kas reizināta ar 10. [1]

Bankas pašu kapitālam vienmēr jābūt lielākam vai vienādam ar šādu kapitāla prasību kopsummu:

1. bankas portfeļa kredītriska kapitāla prasība;

2. tirgus risku kapitāla prasības:

2.1. bankas portfeļa un tirdzniecības portfeļa  ārvalstu valūtas riska kapitāla prasība;

2.2. tirdzniecības portfeļa parāda vērtspapīru un kapitāla vērtspapīru pozīcijas riska kapitāla prasība;

2.3. tirdzniecības portfeļa preču riska kapitāla prasība;

2.4. tirdzniecības portfeļa norēķinu riska kapitāla prasība;

2.5. tirdzniecības portfeļa darījuma partnera riska kapitāla prasība

Pašu kapitāls un kapitāla pietiekamība parāda bankas spēju uzņemties saistības. [1]

Gads	2007.	2008.	2009.	2010.	2011.
Rādītājs	9.06%	11.0%	10.78%	11.58%	12.60%

11.att. Kapitāla pietiekamības radītaji

11.att. redzamas kapitāla pietiekamības rādītāja izmaiņas. Visos gados kapitāla pietikamības rādītājs atrodījas pietekamības līmenī. Viszemākais rādītājs bija 2007.gadā  9.06%. 2008.gadā rādītājs palielinājas par 1.94% un sasniedza 11%. 2009.gadā bija neliels rādītāja krītums par 0.22% Nākamajos gados rādītājs auga. 2011.gadā ir vislielākais kapitāla pietekamības radītajs 12.60%, kas ir uz 3.54% lalāks nekā 2009.gadā. Tas liecina par to, ka Banka spēj uzņemties saistības.

Atbilstoši Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem Minimālo kapitāla prasību aprēķināšanas noteikumiem, Bankai jānodrošina pašu kapitāls, kas ir lielāks vai vienāds ar kapitāla prasību summu:

• kredītriskam;
• tirgus riskam;
• operacionālajam riskam.

Saskaņā ar šiem noteikumiem Banka aprēķina kredītriska minimālā kapitāla prasības, izmantojot standartizēto pieeju; Banka neizmanto VaR vai citus iekšējus modeļus tirgus riska kapitāla prasību aprēķināšanai un izmanto pamatrādītāja pieeju operacionālā riska kapitāla prasības aprēķināšanai. Riska svērtie aktīvi tiek vērtēti, izmantojot risku svēršanu un klasificējot aktīvus atbilstoši katra aktīva un darījumu partnera dabai. Līdzīga pieeja ar dažām korekcijām tiek izmantota attiecībā uz ārpusbilances posteņiem. [7]

6. Izdevumu attiecība pret ienākumiem

Izdevumu pret ienākumiem rādītājs parāda, cik efektīvi strādā banka. Jo veiksmīgāk banka spēj izmantot uzticētos līdzekļus, jo zemāks šis rādītājs. Lielākajām bankām pasaulē tas svārstās no 45% līdz 50%.

Izdevumu attiecība pret ienākumiem skaitas pēc formulas (CIR-cost income ratio):

 

 

	2007.	2008.	2009.	2010.	2011.
Izdevumi	22,828	27,821	24,106	22,729	25,762
Ieņemumi	48,305	51,075	54,133	51,512	42,837
Koeficents	47%	54%	45%	44%	60%

12.att. Izdevumu attiecība prêt ienākumiem, tūkst./Ls

No 2007.līdz 2011.gadam izdevumu attiecība ret ienākumiem auga no 47% līdz 54% vai uz 7%. 2009.un 2010.koeficents samazinājas. Viszemākais koeficents bija 2010.gadā. Tas nozīme, ka 2010.gadā DNB stradāja visefektīvāk un veiksmīgi izmantoja uzticētus līdzekļu. 2011.gadā koeficents izauga līdz 60% un tas ir vislielākais koeficents piecu gadu laikā. Tas nozīme, ka Banka imanto līdzekļus neefiktīvi.

 

 

Secinājumi

Kursa darba izstrādes laikā autore iepazīnas ar plašas informācijas klāstu par banku darbību Latvijā un statistikas datiem. Pēc iepazīšanas ar šo informāciju un datu apkopošanas, autore nonāca pie vairākiem secinājumiem:

1. AS DNB Banka Latvijas finanšu tirgū darbojas jau 23.gadus, no tiem 5.gadus ar Eiropā plaši pazīstamo DnB NORD vārdu, bet kopš 2011.gada ar jauno vārdu DNB.
2. AS DNB piedāvā plašu pakalpojumu klastu gan privātpersonam, gan uzņēmējiem.
3. AS DNB Banka ir izvirzījusi augstus mērķus: kļūt par vienu no vadošajām bankām Latvijā.
4. DNB Banka pēdējos gados strāda ar zaudējumiem, bet visi Bankas rādītāji ir pietiekamībās robežās, kas nozīne, ka Banka spēj segt savas saistības un Bankai ir brīvi pieejamie līdzekļi.
5. Pēc autores domām, AS DNB šobrīd darbojas efektīvi. Banka katru gadu nostabilizē savas pozīcijas tirgū. 
   

Priekšlikumi

Pamatojoties uz secinājumiem, autore izvirza šādus priekšlikumus:

1. Turpināt veidot stabilu pamatu bankas ilgtspējīgai attīstībai Latvijas un visas pasaules sarežģītās ekonomiskās situācijas kontekstā.
2. Īstenot dzīvē bankas stratēģiju, lai uzlabot Bankas pozīcijas Latvijā un pietuvināties Bankas mērķa realizēšanai.
3. Paplašināt peļņu nosošu pakalpojumu klastu, lai palielināt neprocentu ienākumus.
4. Palielināt saimnieciskās darbības rentabilitāti.
5. Samazināt ieņēmumu un izdevumu attiecību, efektīvāk izmantojot uzticētos līdzekļos.