AS DNB finansiāla stāvokļa analīze

 

Biznesa augstskola Turība

Uzņēmējdarbības vadība

Alīna Antoņenkova

UVL3D2

 

 

 

 

 

 

 

AS dNb finansiāla stāvokļa analīze

 

 

 

STUDIJU DARBS

 

 

 

 

 

 

Komercdarbības katedra

Darba vadītājs: Ligita Zīlīte

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Rīga, 2012 

Satura rādītājs:

Ievads 5

1. Finanšu analīzes teorētiskie aspekti 7

1.1. Finanšu stāvokļa analīzes būtība 7

1.2. Finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze 8

1.3. Finanšu koeficientu analīze 10

2. Uzņēmuma apraksts, tās veids un darbība 12

3. DNB finanšu situācijas izvērtējums 14

3.1. AS DNB finanšu stāvokļa kopējais novērtējums 14

3.2. Gada pārskata sastādīšanas un apstiprināšanas kārtība 15

3.3. Peļņas vai zaudējumu aprēķins 15

3.4. Naudas plūsmas pārskats 18

3.5. Bilance 19

4. AS DNB finanšu anaīze 22

4.1. Horizontāla analīze 22

4.2. Vertikāla analīze 23

4.3. Rentabilitātes rādītāju analīze 25

4.4. Likviditātes analīze 26

4.5. Kapitāla pietiekamības rādītājs 27

4.6. Izdevumu attiecība pret ienākumiem 28

Secinājumi 29

Priekšlikumi 30

Izmantotas literatūras un avotu saraksts 31

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Anotācija

Studiju darba nosaukums ir “AS DNB finansiāla stāvokļa analīze”.

Uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšana ir pamats pareizai uzņēmuma vadīšanai un tā nākotnes perspektīvu nodrošināšanai, tādēļ autore nolēma izpētīt uzņēmuma finanšu situāciju un izstrādāt priekšlikumus tās uzlabošanai.

Teorētiskajā daļā apskatīti finanšu analīzes teorētiskie aspekti, kuri sastāv no finanšu analīzes būtības, finanšu pārskatu horizontālās un vertikālās analīzes, finanšu koeficientu analīzes.

Praktiskajā daļā autore veica uzņēmuma gada pārskatu analīzi par 2007.-2011.gadu, novērtējot uzņēmuma finanšu stāvokļa izmaiņas analizējamo periodu laikā.

Turpinājumā autore veica bilances horizontālo un vertikālo analīzi, veica uzņēmuma finanšu analīzi aprēķinot rentabilitātes un likviditātes rādītājus.

Studiju darba apjoms ir 31 lappuses, tas sastāv no 4.daļām. Darbā ir izmantotas 12 attēli un 5 formulas.

 

Summary

The title of the course work is “The analysis of financial activities of the DNB, Incorporated”.

The assessment of financial situation of the enterprise is the basis of its right management and provision of future perspectives, therefore the author decided to research the financial situation of the enterprise and to work out suggestions for improvement.

The theoretical aspects of financial analysis are surveyed in the theoretical part and it consists of financial analysis entity, horizontal and vertical analysis of financial statements, analysis of financial coefficients.

In practical part the author carries out the analysis of annual reports of the years 2007-2011, evaluating the changes of financial position during the period of analysis.

In continuation the author carries out the horizontal and vertical analysis of calculation of balance performs, calculating the indices of liquidity and paying capacity,.

The amount of the course work is 31 pages, consisting of 4 parts. 12 pictures and 5 formulas are used in this work.

 
 

 

Ievads

Autore izvēlējās studiju darbu rakstīt par AS DNB finansiālo stāvokli. Darbs sastāv no 31. lapaspusēm un 12. attēliem.

Autore vēlējās analizēt Akciju dabiedrbas DNB (turpmāk tekstā AS DNB) finansiālo stāvokli, jo finanšu analīzei ir aktuāla un svarīga loma uzņēmuma vadīšanā. Analīzes uzdevums, no vienas puses, ir noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un noteikto mērķu sasniegšanu, bet, no otras puses, - noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus esošajā un perspektīvajā periodā, ņemot vērā nepieciešamos materiālus, finansiālos un darbaspēka resursus.

Darba mērķis ir novērtēt uzņēmuma finansiālo stāvokli.

Lai darba mērķi sasniegtu autore izvirzīja sekojošus darba uzdevumus:

• apskatīt un aprakstīt teorijas par finanšu analīzi;

• izpētīt galvenos AS DnB finanšu radītājus;

• balstoties uz radītājiem veikt to analīzi;

• veikt secinājumus un izteikt priekšlikumu.

Darba izstrādāšanai un izvirzītā  mērķa un uzdevumu sasniegšanai tikai izmantoti sekojoši informatīvie avoti:

  1. Latvijas Republikas likumi;

  2. Mācību literatūra;

  3. Interneta avoti.

Jebkura uzņēmuma darbība un vadības lēmumu peņemšana nav iespējama bez tā izpētes, analīzes un izvērtēšanas. Tāpēc rodas nepiciešamība veikt uzņēmuma finanšu analīzi. Pamatojoties uz uzņēmuma finanšu analīzi, vadītāji nosaka uzņēmuma visparējo stratēģiju, analizē iespējas tās īstenošanai, nosaka, kā un ko darīt, lai īstenotu izvirzītos mērķus, kontrolē, vai rezultāti būs tādi, kā bija paredzēts. Investoriem tā it vajadzīga lēmumu pieņemšanai par investīciju nepieciešamību. Potenciālam darbiniekam tā ir nepieciešams, lai npteiktu potenciālo ienākimu drošību un stabilitāti.[2]

Termins “analīze” ir radies no grieķu vārda “analysis”, kas tulkojumā nozīmē “sadalīt, saskaldīt”. Jebkura sadalīšana ļauj ieskatīties pētāmā objekta iekšienē, noteikt katra elementa nozīmi. Ar analīzi plašākā nozīmē tiek saprasta spēja iepazīt priekšmetu un apkārtējās vides parādības, pamatojoties uz viena vesela sadalīšanu pa daļām, un to izpētīšana visā tā būtībā.

Finanses ir visu naudas līdzekļu kopums, kas pieder valstij, uzņēmumam, jebkurai fiziskai un juridiskai personai. [5]

Finanšu sistēma ir valsts un uzņēmumu naudas līdzekļu fondu veidošanas, pārdales un izmantošanas formu un metožu sistēma nacionālās ekonomikas ietvaros. [4]

Finanšu pārvalde ir tādu darbību un operāciju kopums, kas saistītas ar naudas un materiālo vērtību iegūšanu, pārvaldīšanu un izlietošanu uzņēmumam nepieciešamo darījumu veikšanai un tās vajadzību apmierināšanai. Finanšu pārvalde aptver darbību, kas saistīta ar uzņēmuma finanšu politikas realizāciju, ar finānšu plānošanu, finanšu resursu koordināciju un finanšu likumu un citu normatīvo aktu izstrādāšanu. [4]

Finanšu analīze ir uzņēmuma saimnieciskās darbības analīzes daļa. Finanšu analīzes mērķis ir iegūt svarīgākos rādītājus, kuri parāda uzņēmuma tekošā un gaidāmā finansiālā  stāvokļa precīzu ainu. Finanšu analīze ļauj izprast uzņēmuma finanšu plūsmu, kā arī nosaka visracionālākos virzienus materiālo, darba un finanšu resursu sadalē. Lai novērtēt finanšu analīzes iegūtos rādītājus izmanto 3 dažādus veidus: salīdzinot ar ideālo līmeni, salīdzinot ar iepriekšējiem periodiem un salīdzinot iegūtos rādītājus ar vidējo nozares līmeni.[9]

Finanšu analīzes lietotajus apvieno trīs grupās: personas, kas tieši nodarbojas ar biznesa jautājumiem uzņēmumā, personas, kas atrodas ārpus uzņēmuma un kuriem ir tieši finansiālā  ieinteresētība uzņēmuma saimnieciskās darbības rezultātā, kā  arī personas, kurām ir netiešā finansiālā ieinteresētība uzņēmumā. Finanšu analīze iedalās arējā analīzē, kas ir pieejama vairākiem lietotājiem un iekšējā analīze, kura, savukārt, ir pieejama uzņēmuma vadībai.[3]

Pamatojoties uz uzņēmuma finanšu analīzi vadītāji nosaka uzņēmuma vispārējo stratēģiju, analizē  iespējas tās īstenošanai, nosaka, kā un ko darīt, lai īstenotu izvirzītos mērķus, kontrolē, vai rezultāti būs tādi, kā bija paredzēts.

Finanšu analīze ļauj izprast uzņēmuma finanšu plūsmas un noteikt visracionālākos virzienus materiālo, darba un finanšu resursu sadalē, balstoties uz uzņēmuma gada pārskatu sniegto informāciju un analīzi. Tās uzdevumi ir novērtēt uzņēmuma darbības finansu rezultātus, novērtēt uzņēmuma finansiālo stabilitāti, uzņēmuma līdzekļu stāvikļa un dinamikas novērtēšana, analizēt bilances likviditāti, uzņēmuma maksātspēju, īpašnieku ieguldīto kapitālu un aizņemto kapitāli kā arī ražošanas un realizācijas efektivitātes analīze.[2]

 

1. Finanšu analīzes teorētiskie aspekti

1. Finanšu stāvokļa analīzes būtība

Finanšu analīze palīdz uzņēmuma vadībai lēmumu pieņemšanā pamatojoties uz finanšu pārskatu izpēti, analīzi un izvērtēšanu. Pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas tiek veikta saimnieciskās darbības analīze, kas pamato vadītāju lēmumus un rīcību, kā arī nodrošina pieņemto lēmumu objektivitāti un efektivitāti.

Finanšu analīze palīdz noteikt uzņēmuma darbības efektivitāti pārskata periodā un noteikto mērķu sasniegšanu, kā arī noteikt uzņēmuma darbības attīstības iespējamos virzienus esošajā un perspektīvajā periodā, ievērojot nepieciešamos materiālus, finansiālos un darbaspēka resursus. Tāpēc analīze jāveic mērķtiecīgi, lai izzinātu uzņēmuma iespējas un rezerves, kas nodrošinātu esošo resursu optimālu izmantošanu. [6]

No uzņēmumā organizētās finanšu uzskaites līmeņa un pārskatu kvalitātes un tajos ietilpstošo rādītāju patiesuma un ticamības ir atkarīga analīzes kvalitāte. Lai veiktu kvalitatīvu finanšu analīzi ir nepieciešama noteikta informatīvā bāze. Finanšu analīze sastāv no finanšu un vadības analīzes.

Finanšu vadības funkcijas uzņēmumā:

1. Uzņēmuma līdzekļu nepieciešamības noteikšana;
2. Iespējamo līdzekļu avotu alternatīvu variantu apzināšana;

alternatīvu sa1īdzināšana un optimālo līdzekļu piesaistīšanas variantu izvēle;

3. Uzņēmuma esošo finanšu resursu efektīva izmantošana. [2]

Finanšu vadība ir uzņēmuma vadības integrālā  sastāvdaļa, un finanšu vadības lēmumi balstās uz stratēģiskiem lēmumiem par uzņēmuma stratēģiskiem mērķiem, informāciju par tirgus efektivitāti, tirgus kapitāla izmaksām, nozares un ekonomiskās vides informāciju. Balstoties uz informācijas kopumu, tiek noteikta uzņēmuma finansējuma struktūra un izveidots naudas un kapitāla budžets.

Pēc lēmuma tipiem funkcijas ir iespējams sadalīt stratēģiskās un operatīvās funkcijas.

Stratēģiskā funkcijas ir saistītas ar uzņēmuma darbību ārējā vidē:

1. Ilgtermiņa kapitāla struktūras lēmumi;
2. Uzņēmuma dividenžu politikas noteikšana;
3. Uzņēmuma ilgtermiņa stratēģisko mērķu formulēšana.

Operatīvās funkcijas ir saistītas ar uzņēmuma iekšējo vidi:

Uzņēmuma esošo finanšu resursu efektīva izmantošana;

1. Uzņēmuma esošo finanšu resursu efektīva izmantošana;
2. Ikdienas darbības finansēšana;
3. Cenu veidošanas principi;
4. Uzņēmuma kreditēšanas politikas lēmumi;
5. Iepirkumu līgumu nosacījumi.[5]

Lai pieņemtu operatīvos un stratēģiskos lēmumus par uzņēmuma finanšu resursu izmantošanu un plānoto nākotnē  nepieciešamos resursus, ir vajadzīga informācija par uzņēmuma finanšu pozīciju, ekonomisko potenciālu un attīstības perspektīvām.

Finanšu analīzes mērķis – noteikt uzņēmuma finansiālo stāvokli un identificēt iespējas pilnveidot esošās finanšu vadības metodes un izlabot uzņēmuma finanšu stāvokli.

Finanšu analīzes uzdevumi:

• analizēt uzņēmuma saimnieciskās darbības finanšu rezultātus, noteikt finanšu resursu izmantošanas efektivitāti;
• prognozēt iespējamos finanšu rezultātus, balstoties uz esošajiem saimnieciskās darbības rādītājiem un alternatīviem resursu izmantošanas variantiem;
• izstrādāt pasākumus finanšu stāvokļa uzlabošanai un finanšu resursu izmantošanas efektivitātes pilnveidošanai.

Lai noteiktu uzņēmuma finansiālo stāvokli lieto radītājus, kuri raksturo:

1. uzņēmuma kapitāla struktūru un kapitāla avotus;
2. kapitāla izmantošanas izntensitāti un efektivitāti;
3. uzņēmuma maksātspēju un kredītspēju;
4. finansiālās stabilitātes robežas.

Neskatoties uz uzņēmējdarbības formu daudzveidību, ir pamatnostādnes, kuras lieto praktiski visās komercdarbības jomās un dažādiem uzņēmumiem, lai savlaicīgi sagatavotos un apietu potenciālās grūtības un draudus, līdz ar to samazinātu risku noteikto mērķu sasniegšanā.

Analīzes ietvaros parasti veic:

• viena gada un vairāku gadu datu salīdzinošo analīzi;
• datu struktūras analīzi;
• atsevišķu rādītāju analīzi;
• atsevišķu problēmu analīzi:
• naudas līdzekļu apgrozības analīzi;
• finansiālā stāvokļa pārmaiņu analīzi;
• kritiskā punkta analīzi. [6]

2. Finanšu pārskatu horizontālā un vertikālā analīze

Viena no vienkāršākajām finanšu analīzes metodēm finansiālās stabilitātes novērtēšanai ir horizontālā (dinamiskā) analīzes metode – uzņēmuma finanšu pārskatu (balances, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata) absolūto rādītāju izmaiņu pētīšana. Lielām svarīgāko finanšu pārskatu posteņu rādītāju izmaiņām ir būtiska ietekme uz uzņēmuma finansiālo stabilitāti. [5]

Horizontala analīze ļauj noteikt dažādu posteņu relatīvas un absolūtās izmaiņas salīdzinājuma ar iepriekšejo gadu vai kādiem citiem bāzes radītājiem. Analīzei ir nepieciešami dati par vairākiem gadiem, analizējot šos datus, ir iespējams noteikt uzņēmuma attīstības tendences.

Metodes būtība: pētāmo rādītāju lielumu analizējamā periodā salīdzina ar to pašu rādītāju lielumu iepriekšējā periodā (bāzes gadā) vai ar budžetā  paredzēto rādītāju. Izmantojot šo metodi ir iespējams analizēt:

 • rādītāju pārmaiņas laikā;

 • rādītāju novirzes no budžeta. [4]

Izmantojot horizontālās analīzes metodi, var novērtēt uzņēmuma finansiālas stabilitātes pozitīvās vai negatīvas tendences. Svarīgāko finanšu pārskatu posteņu rādītāju izmaiņas jāanalizē kontekstā ar peļņas un pašu kapitāla izmaiņām. (Ruta Šneidere)

Ananlīzes gaitā aprēķina bilances un/vai peļņas vai zaudējuma pārskata pozīciju izmaiņu absolūtās vērtības un izmaiņas procentos attiecībā pret bāzes gadu. Par bāzes gadu parasti izvēlas pirmo analīzes perioda gadu.

 

Vertikālās analīzes metode dod iespēju analizēt pētījuma objekta struktūras pārmaiņas laika periodā, kā arī salīdzinājumā ar budžetu. Ar to saprot:

 • katra atsevišķa rādītāja sastāvdaļu pētīšanu un to izmaiņu tendenču noteikšanu;

 • rādītāju sastāvdaļu izmaiņu lielumu noteikšanu kopējā novirzes lielumā.

Vetikālas analīzes mērķis ir noteikt atsevišķu pārskatu posteņu īpatsvaru kopējos radītājus un novērtēt līdzekļu vai to avotu struktūras izmaiņas, vai izmaksu struktūras izmaiņas.

Pēc šīs metodes pētījuma objekts tiek pieņemts par 100% un no tā noteic atsevišķu sastāvdaļu attiecību pret objekta kopapjomu. Analīzes gaitā tiek savstarpēji salīdzināti dati viena gada ietvaros. Vertikāla analīze norāda uz problemātiskajām vietām uzņēmuma darbā un ļauj sastādīt turpmākā darba plānu. [5]

 

Attiecība starp ilgtermiņa ieguldījumiem un apgrozāmajiem līdzekļiem no dinamikas skatījuma ( horizontālā  metode) dod informāciju par to, kādā veidā uzņēmums sadala visus sev piederošos līdzekļus starp ilgstoši lietojamiem objektiem (ilgtermiņa līdzekļiem) , un kāda pastāv tendence šim sadalījumam. [12]

3. Finanšu koeficientu analīze 

Koeficientu analīze ir sistemātiska attiecību salīdzināšana, izmantojot finanšu pārskatu informāciju ar mērķi noskaidrot uzņēmuma attīstības likumsakarības un raksturot uzņēmuma finansiālo pozīciju. Koeficientu vai rādītāju analīzē tiek noteiktas nozīmīgas likumsakarības staro diviem finanšu pārskatu komponentiem. Pēc būtības koeficients ir skaitlis, kas iegūts aritmētisko darbību rezultātā no diviem finanšu pārskatu skaitļiem. Tāpēc iespējams aprēķināt ļoti daudzus un dažādus koeficientus. Taču tikai neliels koeficientu skaits ietver svarīgu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Finanšu analīzes praksē  izmanto koeficientus, kurus var sagrupēt četrās grupās:

1. likviditātes rādītāji. Likviditāte ir uzņēmuma spēja jubkurā likā atmaksāt savas īstermiņa saistības. Šī spēja ir atkarīga no attiecības starp uzņēmuma maksāšanas līdzekļu potenciālu un uzņēmuma finansiālajām saistībam.
2. rentabilitātes rādītāji. Rentabilitāte ir uzņēmuma darbības efektivitātes rādītājs. Rentabilitāti nosaka, uzņēmuma neto peļņu dalot at neto apgrozījumu, ar uņēmuma kopējo un pašu kapitālu vai aktīvu kopsummu. Šie rādītāji rāda patērētos līdzekļus vai realizētās produkcijas apjomu. Rentabilitātes vērtēšanai nav noteiktu kritēriju. Jo augstāks šo procentu līmenis, jo uzņēmuma darbība ir efektīvāka, zems rentabilitātes līmenis liecina par uzņēmuma neveiksmi: ja to nenovērš savlaicīgi, ir sagaidāma uzņēmuma darbības krīze.
3. maksātspējas rādītāji. Šīs grupas rādītājus raksturo uzņēmuma ilgtermiņa maksātspēju un finansiālo stabilitāti. Tā kā uzņēmuma ilgtermiņa maksātspēja ir lielā mērā atkarīga no uzņēmuma kapitāla struktūras, daļa rādītāju raksturo tieši kapitāla vai līdzekļu avotu struktūru. Šie rādītāju ur īpaši svarīgi esošajiem un arī potenciālajiem kreditoriem, jo tie rāda kādā mērā uzņēmuma ieņēmumi sedz procentu un citus fiksētus maksājumus, kā arī to, vai uzņēmuma likvidācijas gadījuma ir pietiekami daudz aktīvu, lai segtu saistības.
4. līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji. Līdzekļu izmantošanas efektivitātes rādītāji raksturo uzņēmuma vadības spēju pārvaldīt savus aktīvus un efektīvi izmantot šos aktīvus peļņas radīšanai. Tā kā uzņēmuma likviditāte ir lielā mērā atkarīga no tā, cik ātri nauda ieplūst uzņēmumā no ikdienas darbības, dažus no līdzekļi efektivitātes izmantošanas rādītājiem var pesaistīt pie likviditātes rādītāju grupas. Tie ir rādītāji, kuri raksturo krājumu un debitoru aprites ātrumu. [5]

Katrs koeficients, kas izrēķināts atsevišķi, nedod nekādu informāciju par uzņēmumu. Tikai koeficientu piramīda un to izmaiņas laikā, kā arī salīdzinājumā ar nozares vidējiem rādītājiem dod vērtīgu informāciju par uzņēmuma finansiālo pozīciju.

Koeficientu analīzes mērķis ir aprēķināt svarīgākos rādītājus un noteikt to izmaiņu dinamiku analīzes periodā.

Finanšu koeficienti parāda finanšu proporcijas starp dažādiem pārskatu posteņiem. Finanšu koeficientu aprēķins pats par sevi nedod pietiekamu informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli. Lai analizētu uzņēmuma finansiālo, izmantojot koeficientu analīzes rezultātus, nepieciešams aprēķinātos koeficientus (rādītājus) salīdzināt ar kādu bāzi.

Par salīdzināšanas bāzi var kalpot:

1) vispārpieņemtie parametri;

2) nozares vidējie rādītāji;

3) iepriekšējo gadu analoģiskie rādītāji;

4) konkurējošo uzņēmumu rādītāji;

5) kādi citi analizējamā aprēķina rādītāji. [4]

 

 

2. Uzņēmuma apraksts, tās veids un darbība

DNB uzņēmumi Latvijā ir daļa no DNB – lielākās finanšu grupas Norvēģijā. 

AS DNB Banka ir viena no vadošajām universālajām bankām Latvijā pēc aktīvu, depozītu, kredītu un kredītportfeļa apjoma un sniedz klientiem - privātpersonām un uzņēmumiem – konkurētspējīgus finanšu risinājumus, kā arī augsta līmeņa servisu plašāfiliāļu  tīklā.

AS DNB Banka ir divi meitas uzņēmumi – SIA DNB līzings un IPAS DNB Asset Management.

SIA DNB līzings klientiem nodrošina tādus pakalpojumus kā vieglo automašīnu, komerctransporta un industriālās tehnikas līzingu, kā arī faktoringa pakalpojumus.

IPAS DNB Asset Management pārvalda pensiju 2. līmeņa līdzekļus, rūpējoties par savu klientu pensijas kapitāla stabilu pieaugumu, kā arī sniedz ieguldījumu fondu pārvaldīšanas pakalpojumus.

DNB tika dibināta kā Rīgas komercbanka 1989. gada 26.   jūnijā. 1991. gada 6. septembrī tā tika reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā kā akciju sabiedrība. Bankas mātes uzņēmums ir Bank DNB (Dānija) un galīgais Bankas mātes uzņēmums ir DNB (Norvēģija).

DNB ir universāla banka, kas savus pakalpojumus piedāvā ikvienam – gan privātpersonām, gan juridiskām personām – lielajiem, vidējiem un mazajiem uzņēmumiem. Fiziskām personām banka piedāvā darījumus ar norēķinu kontiem un norēķinu kartēm, noguldījumus, kredītus, rēķinu apmaksu, internetbanku un valūtu darījumus. Juridiskām personām banka piedāvā darījumus ar norēķinu kontiem, norēķinu kartēm, noguldījumus, kredītus, attālinātus norēķinus tīrdzniecības finansēšanas pakalpojumus un brokera pakalpojumus. DNB sniedz pilna spectra inovatīvus un konkurētspējīgus finanšu pakalpojumus plašākā bankas filiāļu tīklā stratēģiski nozīmīgajā Ziemeļeiropas rajonā – Dānijā, Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Vācijā, Norvēģijā un Zviedrijā. Bankas filiāles un norēķinu grupas atrodas ne tikai Rīgā, bet arī visās lielākajās Latvijas pilsētās – Liepājā, Kuldīgā, Ventspilī, Saldū, Tukumā, Jelgavā, Jūrmalā, Salaspīlī, Ogrē, Cēsīs, Limbažos, Valmierā, Siguldā, Jēkabpilī, Rēzeknē un Daugavpilī. DNB bankai ir 32 filiāles un 4 norēķinu grupas, Hipotekārās kreditēšanas centrs un 8 uzņēmumu apkalpošanas centri. Filiāļu, norēķinu un bankomātu tikls tiek pastāvīgi paplašināts. DNB centrālais birojs atrodas Rīgā, Skanstes ielā 12.

DNB Bankai ir divi meitas uzņēmumi –  DNB Fondu un DNB Līzings, kas piedāvā pakalpojumus gan fiziskām, gan juridiskām personām. DNB Līzings piedāvā klientiem auto līzingu, komerctransporta līzingu, ražošanas iekārtu līzingu un faktoringu. DNB Fondi galvenie produkti ir: valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvalde, ieguldījumu fondu pārvalde, individuālo ieguldījumu portfeļu pārvalde.

DNB stratēģiskos lēmumus pieņem Bankas Padome. Padome pārstāv akcionāru intereses akcionāru pilnsapulču starplaikā un kontrolē valdes darbību.

DNB darbību vada Bankas Valde. Valde pārzina visas bankas lietas likumos un citos normatīvajos aktos. Valde pārvalda bankas mantu un rīkojas ar tās aktīviem atbilstoši likumiem un akcionāru pilnsapulces lēmumiem. [7]

DNB mērķis ir, apvienojot spēkus, kļūt par vienu no vadošajiem spēlētājiem finanšu tirgū

DNB grupas koncepcija – kļūt par visuzticamāko un dinamisku banku Ziemeļu un Austrumu Eiropā. Lai sasniegt šo mērķi, DNB izdarīja likmi uz komandas garu un vienkāršiem lēmumiem. DNB vēlas kļūt par labāko Latvijā banku uzņēmumiem un būt lieliska alternatīva banka privātiem klientiem.