AS DNB finansiāla stāvokļa analīze

DNB grupas misija – izturēties pret izsauksmem kā pie jaunām iespējām un centīgi stradāt, lai izmainīt dzīvi labakājam. DNB banka cenšas kļūt par labāko pertneri uzņēmīgiem ļaudīm un jaunājam uzņēmumiem. DNB tic, ka viss ir iespējams, vajag vienkārši censties iemiesot idejas dzīvē.

DNB galvenas vērtības ir uztīcība, sabarbība, vienkaršība un dinamisms.

Stratēģija:

• Palielināt neprocentu ienākumus;
• Iekārot Rīgu – 15% no tirgus daļas;
• Labākajs darba devējs;
• Pirmie „cross sale”;
• Lojālie kliemti;
• Jāpalielina depozītu attiecību pret kredītiem;
• Kvalitātes uzlabošana (apkalpošana) riska produktiem.

AS DNB Banka ir universāla banka, kas, veiksmīgi īstenojot bankas stratēģiju, pateicoties izdevīgiem finanšu produktiem, kā arī augstajam klientu servisa līmenim, ir kļuvusi par vienu no vadošajām bankām Latvijas finanšu sektorā. Neskatoties uz saspringto globālo un pašmāju ekonomisko situāciju, banka ir turpinājusi ilgspejīgu attīstību. [7]

 

3. DNB finanšu situācijas izvērtējums

Finansēšana ir kapitāla nodrošināšana uzņēmumā ar mērķi nodrošināt nepārtrauktu uzņēmējdarbību. Pēc kapitāla izcelsmes avota izšķir iekšējos un ārējos finansēšanas avotus. [4]

Iekšējā finansēšanā tiek izmantoti naudas līdzekli, kuri iegūti no pašas bankas peļņas. Tā var būt bankas nesadalītā peļņa vai ilgtermiņa peļņas atskaitījumi rezerves fondā, apmaksātais pamatkapitāls. [11]

Lai banka varētu veikt iekšējo finansēšanu, gada beigās ir jāveic peļņas sadale. Sadalīta tiek bankas tīrā  peļņa. Bankas akcionāru pilnsapulcē nosaka peļņas sadales virzienus un proporcijas. [10]

1. AS DNB finanšu stāvokļa kopējais novērtējums

2011. gada laikā DNB banka turpināja veidot stabilu pamatu bankas ilgtspējīgai attīstībai Latvijas un visas pasaules sarežģītās ekonomiskās situācijas kontekstā. Bankas finanšu rezultātus joprojām ietekmēja ekonomiskās krīzes radītās sekas, savukārt galvenie sasniegumi 2011. gadā bija DNB bankas pozīcijas spēcināšana Latvijas komercbanku sektorā, kā arī  paaugstināts klientu apmierinātības līmenis. Kopējo DNB bankas operacionālo peļņu joprojām ietekmēja lejupslīdošais finanšu pakalpojumu nozares līmenis Latvijas ekonomikā. Lai gan IKP pieauga par 5,5%, īpaši pateicoties ražošanas un transporta sektoru straujajai izaugsmei, banku sektora pievienotā vērtība nemainījās. Kredītportfeļa nefinanšu uzņēmumiem un mājsaimniecībām kopējais apjoms samazinājās par 1,03 miljardiem latu jeb 8,3%, savukārt ļoti zemās procentu

likmes vēl vairāk samazināja procentu ieņēmumus. Tomēr, DNB ieņēmumi no pamatdarbības 2011. gadā sasniedza 41,1 miljonu latu, savukārt peļņa no pamatdarbības pirms uzkrājumiem un nodokļiem veidoja 15,3 miljonus latu.

Kopējie DNB grupas aktīvi Latvijā  2011. gada beigās veidoja 1,6 miljardus latu. Grupas kredītportfelis pirms uzkrājumiem gada beigās sasniedza 1,522 miljardus latu, kas ir nedaudz mazāk nekā gadu iepriekš, tomēr DNB grupas tirgus daļa pēc kredītportfeļa apjoma palielinājās.

Lai gan banku sektorā kopumā depozītu portfelis mazliet saruka, DNB grupas piesaistīto depozītu apjoms palielinājās par 17%, sasniedzot 561 miljonus latu. Mājsaimniecību depozītu apjoms palielinājās īpaši strauji, pieaugot par vienu ceturtdaļu salīdzinājumā ar gada sākumu.

Pārvērtējot DNB hipotekāro kredītu portfeli un ieķīlāto nekustamo īpašumu vērtību atbilstoši reālajai tirgus situācijai, DNB banka 2011.gadā izveidoja uzkrājumus 89 miljonu latu apmērā. Grupas zaudējumi pēc uzkrājumiem un nodokļiem 2011. gada beigās sastādīja 74 miljonus latu.

2011. gadā DNB bankas kapitāla bāze tika palielināta par 104 miljoniem latu, tādējādi gada beigās bankas pašu kapitāls sasniedza 142 miljonus latu.

Ievērojamais pašu kapitāla pieaugums un kredītportfeļa pārvērtēšana, kā arī veiktie uzkrājumi rada stabile pamatu DNB bankas ilgtspējīgai darbībai dažādos globālās ekonomikas scenārijos. [7]

2. Gada pārskata sastādīšanas un apstiprināšanas kārtība

Gada pārskata sastādīšana ir aktuāls jautājums jebkuram uzņēmumam, jo tas ir nozīmīgs dokuments, kas satur atklātu informāciju par uzņēmumu un ir paredzēts plašam lietotāju lokam. Tāpēc pārskatam ir jābūt atbilstoši likumiem sastadītam un noformētam, jo noformējums liecina par uzņēmuma grāmatveža kompetenci un vadības attieksmi pret šo svarīgo informācijas avotu.

Bankas vadība ir atbildīga par finanšu pārskatu sagatavošanu, balstoties uz sākotnējo grāmatvedības uzskaiti par katru pārskata periodu, kas patiesi atspoguļo bankas finansiālo stāvokli uz pārskata gada beigām, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu par šo periodu saskaņā ar Starptautiskajiem Finanšu ziņošanas standartiem (turpmāk tekstā – SFZS) un tajos noteiktajiem vispārpieņemtajiem grāmatvedības standartiem. Finanšu pārskati ir sagatavoti pēc sākotnējo izmaksu principa saskaņā ar SFZS, FKTK norādījumiem, kā arī citām uz kredītiestādēm attiecināmām Latvijas Republikas likumdošanas prasībām. Pamatojoties uz patieso vērtību atvasinātajiem finanšu instrumentiem, pārdošanai turētajiem finanšu aktīviem un saistībām, izņemot tos, kuriem nav iespējams noteikt patieso vērtību, tiek sastādīts gada pārskats. Pārējie finanšu aktīvi un saistības un nefinanšu aktīvi un saistības ir uzrādīti pēc amortizētās pašizmaksas vai sākotnējās pašizmaksas. [7]

3. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

Peļņas - zaudējumu aprēķins (turpmāk tekstā - PZA) ir finansu pārskats, kas atspoguļo uzņēmuma ieņēmumus un izmaksas, kā arī noteiktā laikposmā  iegūto peļņu vai radušos zaudējumus. PZA forma noteikta likumā, un tā ir obligāta visiem uzņēmumiem. [2]

1.att. DNB peļņa/(zaudējumi) pēdējo piecu gadu laikā, mlj/Ls

Salīdzinājuma ar 2007. gadu, 2008. gadā  AS DNB peļņa samazinājās līdz 6.2 miljonu latu vai uz 13,377 tūkst/Ls. 2009.gadā turpinājas lejupslīde. 2009.gadā zaudējumi sasniedza 87 miljonu latu. Zaudējuma apjoms bija 93 miljno latu.  2010.gadā zaudējumi samazinājas līdz 28 miljnou latiem, bet 2011.gadā zaudējumi atkal palielinājas un bija vienādi ar 73 miljonu latiem. Tas ir uz 46 miljonu latiem vairāk nekā 2010.gadā.

	2011 LVL’000	2010 LVL’000
Procentu ienākumi	61,984	67,095
Procentu izdevumi	(31,148)	(30,918)
Neto procentu ienākumi	30,836	36,177
Komisijas naudas ienākumi	10,748	15,634
Komisijas naudas izdevumi	(3,512)	(4,621)
Neto komisijas naudas ienākumi	7,236	11,013
Neto peļņa no darījumiem ar ārvalstu valūtu, vērtspapīru tirdzniecības un atvasinātiem finanšu instrumentiem	1,983	4,239
Neto rezultāts no darījumiem ar ieguldījumu īpašumu	2,358	-
Citi pamatdarbības ienākumi	2,845	597
Dividendes	424	83
Pārskata gada peļņa	45,682	52,109
Personāla izmaksas	(11,657)	(10,516)
Pārējie administratīvie izdevumi	(11,699)	(9,690)
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu vērtības nolietojums un norakstīšana	(2,406)	(2,523)
Citi pamatdarbības izdevumi	(619)	(3,402)
Izdevumi uzkrājumiem aizdevumu un pārējo aktīvu vērtības samazinājumam	(92,079)	(54,138)
(Zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa	(72,778)	(28,160)
Uzņēmumu ienākuma nodoklis	-	-
Pārskata perioda (zaudējumi)	(72,778)	(28,160)

2.att. Peļņas vai zaudējumu aprēķins

2.attēla ir redzāmas izmaiņas AS DNB peļņas vai zaudējuma aprēķinā. Samazinājas neto procentu ienākumi no 36,177 tūkst./Ls 2010.gadā līdz 30,836 tūkst.Ls 2011.gadā vai uz 5,341 tūkst./Ls jeb uz 14.8%. Tā notiek, tāpēc ka samazinājas izdoto kredītu skaits ekonomiskas situācijas dēļ. Pēc tāda paša iemesla samazinājas neto komisijas naudas ienākumi no 11,013 tūkst./Ls 2010.gadā līdz 7,236 tūkst./Ls 2011.gadā vai uz 3,777 tūkst./Ls jeb 34.3%. Palielinājums bija posmos „neto rezultāts no darījumiem ar ieguldījumu īpašumu”, „citi pamatdarbības ienākumi” un „dividendes.”. Pārskata gada peļņa samazinājas no 52,109 tūkst./Ls 2010.gadā līdz 45,682 tūkst./Ls 2011.gadā jeb uz 6,427 tūkst./Ls vai 12.3%.

Palielinājas personāla un administratīvie izdevumi uz 3,150 tūkst./Ls jeb uz 13.5%. Tā notika, tāpēc ka palilinājas personāla skaits. 3.attēla var redzēt administratīvos izdevumus.

	2011 LVL’000	2011 LVL’000
Valdes atalgojums	369	370
Darbinieku atalgojums	8,983	8,053
Sociālās apdrošināšanas iemaksas	2,305	2,093
Atalgojums un ar to saistītie soc.m. kopā	11,657	10,516
Uzturēšanas un atjaunošanas izdevumi	4,259	3,618
Sponsorēšana un reklāma	2,102	1,419
Noma un komunālie pakalpojumi	2,260	1,977
Pārējie izdevumi	740	611
Sakaru izdevumi	703	717
Konsultācijas un profesionālie pakalpojumi	435	75
Maksājumi par koncerna vadības pakalpojumiem	550	696
Apdrošināšana	304	305
Personāla apmācība	149	91
Ārējā audita izdevumi	100	101
Komandējumi	97	80
Pārējie administratīvie izdevumi kopā	11,699	9,690
Administratīvie izdevumi kopā	23,356	20,206

3.att.Administratīvie izdevumi.

Pārskata perioda zaudējumi arī palielinājas no 28,160 tūkst./Ls 2010.gadā līdz 72,778 tūkst./Ls 2011.gadā vai uz 44,618 tūkst./Ls jeb 61.3%. Tā notika, netikai tāpēc ka palielinājas administratīvie izdevumi, bet arī palielinājas izdevumi uzkrājumiem aizdevumu un pārējo aktīvu vērtības samazinājumam. Tie uzkrājumi izveidoti, lai samazināt risku no nedrošiem kredītiem. 2010.gadā ta rādītājs bija 54,138 tūkst./Ls, bet 2011.gadā palielinājas uz 70%.

4. Naudas plūsmas pārskats

Naudas plūsmas pārskats ir GP neatņemama sastāvdaļa, kas atspoguļo naudas un naudas ekvivalentu plūsmu pārskata perioda laikā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finansu darbības. Naudas plūsmas prognoze ļauj noteikt, kad uzņēmumam paredzami brīvi naudas līdzekļi un kad gaidāms naudas līdzekļu deficīts. [3]

	2011 LVL’000	2010 LVL’000
Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā
Zaudējumi pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa un dividendēm	(72,778)	(28,160)
Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/ nolietojums	2,406	2,523
Uzkrājumu nedrošiem parādiem un ārpusbilances saistībām pieaugums	83,874	45,888
Zaudējumi/(peļņa) no vērtspapīru, atvasināto finanšu instrument un kredītu pārvērtēšanas	364	(2,729)
Zaudējumi/(peļņa) no pamatlīdzekļu pārvērtēšanas	126	-
(Peļņa)/zaudējumi no nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu pārdošanas	(5)	(11)
Saņemtās dividendes	(424)	(83)
Zaudējumi/(peļņa) no ārvalstu valūtas pārvērtēšanas	30	71
Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās	13,593	17,499
Kredītu un debitoru parādu samazinājums/(pieaugums)	57,752	56,346
Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums	(8)	4,504
Atvasināto finanšu instrumentu samazinājums /(pieaugums)	1,216	3,760
Klasificētu kā patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā samazinājums/ (pieaugums)	(17,060)	(17,060)
Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums	(176,475)	(70,290)
Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu izdevumu samazinājums /(pieaugums)	87	(18)
Pārējo aktīvu samazinājums/(pieaugums)	2,812	(2,353)
Noguldījumu no klientiem pieaugums/(samazinājums)	77,360	36,473
Atvasināto finanšu instrumentu (samazinājums)/pieaugums	(1,568)	(1,326)
Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu pieaugums/(samazinājums)	1,734	(1,295)
Pārējo saistību (samazinājums)/pieaugums	(2,202)	(429)
Naudas un tās ekvivalentu izmaiņas pamatdarbības rezultātā
Samaksātais uzņēmuma ienākuma nodoklis	(2)	-
Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/ (samazinājums) pamatdarbības rezultātā	53,941	25,811
Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu (iegāde)	(2,026)	(2,976)
Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu pārdošana	272	1,360
Līdzdalības daļu struktūrvienībā un meitas kompānijā (iegāde)	(4,280)	(3,050)
Investīciju īpašumu (iegāde)	(17,839) -	-
Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/ pieaugums ieguldījumu darbības rezultātā	(23,873)	(4,666)

4.att. Naudas plūsmas pārskats par 2011.gadu

3.att. redzams naudas plūsmas pārskata par 2010. un 2011.gadiem izmaiņas. Visos posteņos bija gan rādītāju paaugstinājums, gan samazinājums, bet rezultātā  naudas plūsma samazinājas. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums/(samazinājums) pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās 2010. gadā bija 17,499 tūkst/Ls, bet  2011. gadā – 13,593 tīkst/Ls. Naudas plūsma gada laikā ir samazinājusies par 3,906 tūkst/Ls, jeb 22,3%.

Naudas un tās ekvivalentu samazinājums ieguldījumu darbības rezultātā 2010.gadā bija 4,666 tūkst/Ls, bet 2011 23,873 tūkst/Ls. Samazinājums gada laikā bija 19,207 tūkst/Ls.

5. Bilance

 Bilance - finansu pārskats, kas pēc stāvokļa uz noteiktu datumu parāda uzņēmuma līdzekļu, saistību un pašu kapitāla apmēru.

Grāmatvedības bilance ir tabula, kuras divas daļas - aktīvs un pasīvs - ir līdzsvarā. Aktīvā norāda saimnieciskos līdzekļus (īpašumu) - reālos resursus, naudu, nemateriālos ieguldījumus, finansu ieguldījumus un prasības pret debitoriem. Pasīvā  norāda saimniecisko līdzekļu avotus (kapitālu) - pašu kapitālu, uzkrājumus un ilgtermiņa un īstermiņa kreditoru parādus (saistības).

Bilances pamatelements ir postenis. Bilances tabulā katram postenim atvēlēta viena rinda. Posteņi tiek apvienoti grupās, un grupas - iedaļās. [1]

 

	2011 LVL`000	2010 LVL`000
Kase un prasības pret centrālajām bankām	76,907	72,736
Prasības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm	24,562	16,164
Atvasinātie finanšu instrumenti	11,812	8,512
Klasificēti kā patiesajā vērtība novērtētie finanšu aktīvi ar atspoguļojumupeļņas vai zaudējumu aprēķinā	59,125	138,767
Parāda vērtspapīri un citi vertspapīri ar fiksētu ienākumu	58,746	138,392
Ieguldījumu fondi	379	375
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	10	10
Kredīti un debitoru parādi	1,351,235	1,454,110
Termiņprasības pret kredītiestādēm	93,662	54,877
Kredīti	1,257,573	1,399,233
Pārdošanai paredzētie aktīvi
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi	492	580
Ieguldījumu īpašums	17,287	-
Pamatlīdzekļi	5,787	6,629
Nemateriālie aktīvi	832	861
Ieguldījumi meitas uzņēmumos	5,827	5,047
Atliktā  nodokļa aktīvi	6,483	6,483
Uzņēmuma ienākuma nodoklis	14	1,283
Pārējie aktīvi	7,821	6,096
Kopā  aktīvi	1,566,469	1,719,003
Saistības
Saistības uz pieprasījumu pret kredītiestādēm	12,370	41,207
Atvasinātie finanšu instrumenti	13,851	15,419
Amortizētajā  iegādes vērtība vērtētas finanšu saistības:	1,356,945	1,456,059
Termiņsaistības pret kredītiestādām	788,147	964,622
Depozīti un pārējās finanšu saistības	568,798	491,437
Nākamo periodu ienākumi un uzkrātie izdevumi	2,426	693
Altiktā  nodokļa saistības	-	-
Ienākuma nodokļa saistības	-	-
Pārdošanai paredzētās saistības	-	-
Parējie sasitības	1,757	1,478
Uzkrājumi	25,496	27,366
Pakārtotās saistības	-	54,488
Kopā  saistības	1,412,845	1,596,710
Kapitāls un rezerves
Akciju kapitāls	134,361	134,361
Akciju emisijas uzcenojums	48,994	48,994
Rezerves kapitāls	157,511	53,302
Pārvērtēšanas rezerve	35	133
Uzkrātais rezultāts	187,277	(114,497)
Kopā  kapitāls attiecināms uz Bankas akcionāriem	153,624	122,293
Kopā  kapitāls	153,624	122,293
Kopā  pasīvs	1,566,469	1,719,003