SIA "KATE" finansiālā stāvokļa analīze par 5 gadiem

 

4.4.attēls. Finansiālās autonomijas koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

      Analizējot aprēķinātos koeficientus, var teikt, kā kopumā uzņēmuma finansiāla stabilitāte ir pietiekoši droša. Tikai 1999. un 2002. gadā šie koeficienti nedaudz pārsniedza kritisko robežu „1”. 1999. gadā tas bija saistīts ar lieliem aizņēmumiem no kredītiestādēm, t. i., 35 130 Ls apmērā, kā arī ar parādiem saistītajiem uzņēmumiem, kuri attiecīgā perioda beigās sasniedza 123 556 Ls . Līdz ar to var teikt, ka šajā periodā uzņēmums izmantoja bīstamo aizņēmumu piesaistīšanas taktiku, kuras rezultāta finansiālās autonomijas koeficients ir pietiekoši augsts, t. i. uz vienu pašu kapitāla latu pienākas 1,219 Ls aizņēmtā kapitāla. Savukārt  2002. gadā rādītāja paaugstināto līmeni var izskaidrot ar pašu kapitāla samazinājumu, kas galvenokārt notika nelielas pārskata gada peļņas iegūšanas dēļ, t. i., 4747 Ls apmērā.    

      Maksājamo procentu seguma koeficients  

     Šo koeficientu izmanto, lai noteiktu, vai uzņēmums spēj apmaksāt kreditoriem pienākošos procentu maksājumus par aizdevumiem. Šī rādītāja analīzes galvenais mērķis ir noteikt naudas līdzekļu trūkuma risku.[4;338] Koeficienta aprēķināšanā izmanto peļņas vai zaudējumu pārskatu un aprēķina pēc formulas:        

4.5.formula

Maksājamo procentu =

seguma koeficients 

          4.5.tabula

Maksājamo procentu seguma koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās) 

 

4.5.attēls. Maksājamo procentu seguma koeficienti no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Ir redzams, ka šis koeficients visos apskatāmos periodos ir lielāks par 1, kas nozīmē, ka uzņēmuma maksājuma procenti tiek segti no uzņēmuma peļņas līdzeļiem, kuru ir pietiekami daudz un vēl paliek pāri. Īpaši labvelīga situācija ir 2003. gada beigās, kad peļņa pirms procentu un nodokļu atskaitīšānas 82,726 reizes pārsniedz maksājamo procentu summu. Tāds augsts šī koeficienta līmenis norāda uz  finansiāla riska samazināšanos un palielina uzņēmuma spēju uzņēmties lielākas parādu saistības, līdz ar to palielinot kreditoru uzticību.  

5. Aktivitātes rādītāji 

     Aktivitātes rādītāji raksturo, cik efektīvi uzņēmums izmanto savus līdzekļus, lai saražotu produkciju (pakalpojumus) pārdošanai. Šie rādītāji dod iespēju spriest par to, vai ieguldījumi uzņēmuma aktīvos nav par lielu vai par mazu. Ja ieguldījumi ir par lielu, var būt, ka līdzekļi ir iesaistīti tādos aktīvos, kurus būtu lietderīgāk izmantot citiem mērķiem. Ja ieguldījumi ir par mazu, uzņēmums var izrādīties nespējīgs pietiekamā līmenī apkalpot pircējus, vai arī ražot produkciju. Aprites rādītājiem ir liela nozīme uzņēmuma finansiālā stāvokļa novērtēšanā, jo līdzekļu aprites ātrums ir to pārvēršanas naudas formā ātrums, kas tieši ietekmē uzņēmuma maksātspēju. Bez tam līdzekļu aprites ātruma palielināšanās ar citiem vienādiem noteikumiem atspoguļo uzņēmuma ražošanas potenciāla paaugstināšanos. Līdzekļu aprites ātrumu var aprēķināt uzņēmuma visiem līdzekļiem vai tā atsevišķām daļām.[2;35]  

Visu aktīvu aprites rādītājs 

     Šis rādītājs rāda, cik efektīvi tiek izmantoti aktīvi neto apgrozījuma veidošanai, t. i., cik reizes ir veikts pilns ražošanas un apgrozības cikls, kurš rāda atbilstošu efektu peļņas veidā, vai cik realizētās produkcijas naudas vienību devusi katra aktīvu naudas vienība. [1;135]

     Pēc dažu ekonomistu uzskatiem šim koeficientam vajadzētu būt ne mazākam par 3. Ja rādītājs ir pārāk zems, tas nozīmē, ka investīcijas ir bijušas pārmērīgas, vai arī ir sašaurinājies daļu no pamatlīdzekļiem, kā arī daļu no krājumiem. Ja ieguldījumi ir par lielu, tad var būt, ka līdzekļi ir iesaistīti tādos aktīvos, kurus būtu lietderīgāk izmantot citiem mērķiem.[3;238]

     Šo rādītāju aprēķina pēc formulas:

5.1.1. formula

Visu aktīvu aprites koeficients =  

     Visu aktīvu aprites perioda ilgumu (dienās), t. i., dienu skaitu, kuru laikā aktīvi veikuši vienu apriti, rēķina pēc formulas:

5.1.2. formula

Visu aktīvu aprites perioda ilgums =  
 
 

5.1.tabula

Visu aktīvu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 
5.1.attēls. Visu aktīvu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Aktīvu aprites koeficienti ir pietiekami augsti un nav ievērojamas tendences tiem palielināties vai samazināties apskatājamā periodā, kas nozīmē, ka uzņēmuma darbībā būtiskas pārmaiņas nav notikušas. Šī koeficienta augsto līmeni var izskaidrot arī ar uzņēmuma nozares īpatnībām, t. i., uzņēmums nodarbojas tirdzniecības sferā un tas nav kapitālietelpīgs.

 

Ilgtermiņa ieguldījumu aprites rādītāji 

    Šis koeficients raksturo ilgtermiņa ieguldījumu izmantošanas intensitāti. Zems šī rādītāja līmenis nozīmē to, ka ilgtermiņa ieguldījumos ir investēts par daudz kapitāla salīdzinājumā ar uzņēmumā saražotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu apjomu. Šādos gadījumos uzņēmumam ieteicams pārdot daļu pamatlīdzekļu vai arī tos iznomāt. Šādā ceļā saņemtos līdzekļus vajadzētu ieguldīt efektīvāk, vai arī atmaksāt saistības, vai ieņēmumus izmaksāt dividendēs, vai paplašināt uzņēmējdarbību.[3,237] Šo rādītāju aprēķina pēc formulas:

5.2.1. formula

Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients =  
 
 

Ilgtermiņa ieguldījumu aprites ilgumu aprēķina pēc formulas:

5.2.2. formula

Ilgtermiņa ieguldījumu aprites perioda ilgums =  
 
 
 
 
 
 
 

5.2. tabula

Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

 

5.2.attēls. Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Uzņēmuma ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficienti ir pietiekoši augsti, kas nozīmē, ka nav pieļautas pārmērības ilgtermiņa ieguldījumu veidošanā. Ievērojot, ka šis rādītājs 2003. gadā ir samazinājis, salīdzinot ar 1999. gadu, autors secina, ka uzņēmuma rīcībā esošo līdzekļu izmantošanas efektevitāte nedaudz ir pazeminājusies. Lai noskaidrotu , kurš no ilgtermiņa ieguldījumu veidiem ietekmē apriti, autors pāriet pie šo rādītāju detalizētas analīzes. 

Pamatlīdzekļu aprites koeficients 

Šo koeficientu aprēķina pēc formulas: 

5.3.1.formula

Pamatlīdzekļu aprites koeficients =  
 

5.3.2.formula

Pamatlīdzekļu aprites perioda ilgums= 

5.3.tabula

Pamatlīdzekļu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

 
5.3.attēls. Pamatlīdzekļu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Analizējot pamatlīdzekļu aprites koeficientus, ir redzams, ka tie ir ļoti augsti un 2002. gadā šis rādītājs sasniedza visaugstāko savu vērtību, t. i., 89,997, kas nozīmē, ka attiecīgajā periodā uzņēmuma pamatlīdzekļi aprit apmēram 90 reizes gadā. Kā iepriekš bija minēts, tāda augsta pamatlīdzekļu aprite ir saistīta, ar to, ka uzņēmums nodarbojas tirdzniecības sfērā, kur nav nepieciešamie lielie kapitālieguldījumi. 

Apgrozāmo līdzekļu aprites koeficients 

     Apgrozāmo līdzekļu aprites koeficients rāda, cik reizes analizējamajā periodā apritējuši apgrozāmie līdzekļi. Šo rādītāju aprēķina pēc formulas:

5.4.1.formula

Visu apgrozāmo līdzekļu aprites koeficients =  

            5.4.2.formula

      

Apgrozāmo lidzekļu aprites perioda ilgums = 
 
 

5.4.tabula

Apgrozāmo līdzekļu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam [tabulu sastādījis autors]. 

(gada beigās)

 

 
5.4.attēls. Apgrozāmo līdzekļu aprites koeficienti un to periods no 1999. gada līdz 2003. gadam. 

     Analizējot apgrozāmo līdzekļu aprites koeficientus, autors norāda, ka tie ir pietiekoši augstā līmenī un līdz ar to var secināt, ka uznēmums efektīvi izmanto savus apgrozāmos līdzekļus. Bet, lai izpētītu, kurš no apgrozāmo līdzekļu veidiem ietekmē apriti, autors pāriet pie šo rādītāju detalizētas analīzes. 

Krājumu aprites rādītāji 

     Šis koeficients rāda, cik reizes gadā ir apritējuši rāžošanas krājumos ieguldītie līdzekļi. Tas rāda ātrumu, ar kādu tie pārvēršas skaidras naudas formā, kas savukārt ietekmē uzņēmuma finansiālo stabilitāti un maksātspēju. Zems karājumu aprites koeficients nozīmē to, ka krājumos ir ieguldīts daudz līdzekļu, pie tam krājumos ieguldītie līdzekļi parasti aprit lēnāk kā pakalpojumu sfērā iesaistītie. Pārmērīgi krājumi nozīmē to, ka tajos ir neefektīvi ieguldīti līdzekļi. Turpretī, ja krājumu aprite ir pārāk augsta, krājumi ir mazi un tā rezultātā uzņēmumam var izveidoties sarežģījumi ražošanā vai arī var pasliktināties klientu apkalpošana. Krājumu līmeni ir lietderīgi saskaņot ar apgrozījuma apjomu tā, lai tas būtu pietiekams ražošanas vai arī klientu vajadzību apmierināšanai.[4;326]