Nacionās ekonomikas anatomija

 

6. Nodarbinātība un bezdarbs

Pasaulē nav nekas postošāks, nepanesamāks par bezdarbību un gaidīšanu.( Hercens)⁸

Bezdarbnieks – nav nodarbināta persona, bet vēlas strādāt, pie noteiktas samaksas nevar atrast darbu.

Bezdarbs – ekonomiskais stāvoklis, kas tie, kas vēlas strādāt nevar atrast darbu pie noteikta darba samaksas līmeņa.

Nodarbinātība ir ekonomikas pamatproblēma, kas izraisa arī  plašu sociālo un politisko rezonansi. Bezdarbs ietekmē ražošanas apjomu, šīs bezdarba izmaksas ir nosakāmas, bet visai problemātiski ir izmērīt bezdarba sociālās, psiholoģiskās vai morālās sekas. Bezdarbs un nodarbinātība ir cieši saistīti ar iedzīvotāju dzīves līmeni un reālā iekšzemes kopprodukta apjomu. Augsts bezdarba līmenis, kas rada strauju iedzīvotāju dzīves līmeņa krišanos, kā rāda vēsturiska pieredze, valstī var izraisīt sociālo un politisko krīzi ar smagām sekām.

Visbiežāk bezdarbu definē kā tādu situāciju ekonomikā, kad ekonomiski aktīvie iedzīvotāji, kas vēlas strādāt, nevar šo vēlmi īstenot darba vietu trūkuma dēļ.

Bezdarba cēloņi ir dažādi:

• pārmaiņas ekonomikas struktūrā;
• ekonomikas kritums, depresija, kas spiež darba devējus samazināt pieprasījumu pēc visiem resursiem arī pēc darbaspēka;
• valdības un arodbiedrības politika darba jomā, kad, piemēram, minimālās darba algas palielināšana paaugstina ražošanas izmaksas un tādējādi pazemina pieprasījumu pēc darbaspēka;
• sezonas izmaiņas dažās tautsaimniecības nozarēs;
• izmaiņas iedzīvotāju demogrāfiskajā struktūrā, kad darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita pieaugums palielina darbaspēka piedāvājumu un bezdarba līmeni 
  

7. Ko vēlas valdība?

Valdība ir augstākā valsts varas izpildu un rīcības institūcija. Valdību sauc arī par Ministru kabinetu, Ministru padomi u.c.

Valdība vēlas, lai ekonomikā valdītu stabilitāte.. Tā vēlas lai valsts valūta būtu stabila, bezdarbs būtu zems un ekonomiskā izaugsme nemainīga.

Citiem vārdiem sakot, valdība vēlas inflācija būtu minimāla. Saskaņā ar pastāvīgu izaugsmi tā vidēji gadā sastāda - 3%.Kas ir iespējama, ja inflācija neiziet no rāmjiem.

. Valdība vēlas sasniegt arī zemāko iespējamo bezdarba līmeni, kas, diemžēl nekad nevar būt nulle.

Četru procenti ir bezdarba līmeņa zemākā robeža. Jo daļa darbaspējīgo iedzīvotāju

vienmēr būs īslaicīgi bezdarbnieki , piemēram ar periodisku darba meklēšanu. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem ir tie, kuri tiek atlaisti vai uz reformu pamata zaudējuši darbu, un tagad vēlas atrast sev jaunu darbavietu.. Neatkarīgi no tā, vai darbinieks ir ticis atlaists vai pats aizgājis, viņš ir bezdarbnieks, kaut arī nav oficiāli sācis meklēt darbu.

Informatīvajā ziņojumā kas ir publiskots Ekonomikas Ministrijas mājas lapā, ir sniegts ieskats Latvijas ekonomikas attīstībā vidēja termiņa periodā, līdz 2015.gadam, ar pašreizējās krīzes raksturojumu; noteiktas politikas prioritātes tautsaimniecības modeļa maiņai, norādīti attīstības virzieni konkurētspējas veicināšanai un mērķtiecīgu, selektīvu valsts atbalsta instrumentu ieviešana. Tāpat ziņojumā ir uzskaitīti nevalstisko organizāciju priekšlikumi ekonomikas atveseļošanas nodrošināšanai un sniegts ieskats par tālāko rīcību ekonomikas atveseļošanas plāna sagatavošanā.

„Pašreizējā krīze Latvijā, kuras saknes meklējamas nesabalansētā attīstībā tā dēvētajos „treknajos” gados, ir strukturālā krīze. Pašlaik Latvijas ekonomikas struktūra nav ilgtspējīga, ar zemu rūpniecības īpatsvaru un neefektīvu valsts pārvaldi, izglītības un veselības sistēmu. Tāpēc krīzes pārvarēšana un ekonomiskās izaugsmes atjaunošanās nav iespējama bez kardinālām reformām, tādām kā budžeta konsolidācija, finanšu sektora stabilizācija un tautsaimniecības restrukturizācija,” teikts ziņojumā.

Informatīvajā ziņojumā pausts, ka ekonomikas atveseļošanās plāna īstenošanas rezultātā iecerēts sasniegt:

2011.-2015.gadā vidējais IKP pieauguma temps ir 5% gadā, saglabāta mērena inflācija, kā rezultātā  perioda beigās IKP sasniedz 17 miljardus latu;

bezdarba līmenis ir mazāks par 8%;

pētniecībai un attīstībai novirzīti līdzekļi 1,5% apmērā no IKP.

Secinājumi

Katras valsts pārvaldē , lai tā labi un efektīvi funkcionētu ir svarīgi visus ekonomiskos datus pareizi atspoguļot ekonomikā un izvirzīt pareizos mērķus. Kas, manuprāt, Latvijai kā valstij neeksistē. Jo neskatoties uz to, ka ekonomika tiek mācīta jau skolās, mūsu valdība to nav mācījusies.

Tā kā ekonomika nevar pastāvēt bez valsts atbalsta, un tā interesēm tajā. Tad viņai būt jārūpējas par tās labklājību. Nodrošinot tās iedzīvotājiem darba apstākļus, tadejādi samazinot bezdarba līmeni valstī. Kā arī radot labvēlīgu vidi uzņēmējiem, kuri var ražot preci ar lielu pievienoto vērtību. Bet lai varētu ražot preces, kas ir eksportam, valstij ir jāveicina ekonomiskais pamats- atbalsts. Sabalansējot nodokļus ar stabilām cenām.

Lai efektīvi sasaistītu politikas un budžeta plānošanu un ieviešanu vidējā termiņā, valsts pārvaldes iestādēs tiek ieviesta stratēģiskā plānošana. Tās galvenais princips ir maksimāla esošo politikas plānošanas un budžeta veidošanas procesu integrācija un būtiskākais stratēģiskās plānošanas dokuments ir institūcijas darbības stratēģija. Stratēģiskās plānošanas procesa mērķis ir panākt:

1) lielāku valsts pārvaldes orientāciju uz rezultātiem;

2) efektīvāku finanšu, materiāltehnisko un cilvēkresursu izmantošanu, uzstādot konkrētus mērķus un rezultātus.

Ar stratēģijas palīdzību institūcija plāno savu darbību atbilstoši tās finansiālajām iespējam – balstoties uz Saeimā pieņemto budžetu. Balstoties uz institūcijas ārējās un iekšējās darbības vides un resursu analīzi, institūcija izvirza mērķus tās galvenajiem darbības virzieniem. Savukārt, lai mērītu mērķu sasniegšanas pakāpi, institūcija plāno rezultātus, raugoties, lai tiktu formulētas skaidras to definīcijas un nodrošināta pēctecība. Rezultātiem jābūt saskaņotiem ar plānošanas dokumentos uzstādītajiem mērķiem un tikai īpašos gadījumos ir pieļaujama rezultātu vārdiskā  formulējuma un jēgas maiņa. Stratēģijas aktualizācijas procesā  papildina rādītāju skaitliskās vērtības un norāda jaunākos datus par rādītāju izpildi. Beidzoties plānošanas ciklam, tiek paredzēts laikposms kvalitatīva stratēģijas novērtējuma veikšanai, kuru iekļauj institūcijas publiskajā pārskatā. Jaunais stratēģijas plānošanas cikls sākas 2010.gadā un ilgst līdz 2012.gadam.

Balstoties uz stratēģijā nospraustajām vidēja termiņa prioritātēm, institūcija izstrādā gada darba plānu, kas satur informāciju par konkrētiem pasākumiem (atbildīgajām struktūrvienībām un darbiniekiem) stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanai.

 

Izmantotā literatūra

Anča G., Barisa L., Cimdiņš u.c. Tautas attīstība. Rīga: Jumava, 2002, 267 lpp.

Ekonomikas pamati. Rīga: Jumava, 2002, 272 lpp.

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību. Rīga: Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija, 2006, 160 lpp.

Ekonomika / Dace Vilne, Juta Birzniece. – Rīga : RaKa, 1999 – 233, [5] lpp.

Blīvers R SVF: Latvijas ekonomiskā izaugsme atsāksies nākamgad. Dienas Bizness-Avīze, 2010. gada 12. augusts. Pieejans: http://db.lv

Interneta resursi:

Latvijas Republikas Finansu ministrija – www.fm.gov.lv

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija – www.em.gov.lv

Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde – www.csb.lv

Latvijas Vēstnesis – www.lv.lv

http://aforismi.balticom.lv/themes.htm

http://lv.wikipedia.org

http://www.knl.lv

http://www.ekonometrika.times.lv/IKP.htm

http://www.norvegija.lv

http://www.bank.lv

http://www.ekonomika.lv

¹Vilhelms Švēbels, vācu zinātnieks un publicists.

² Ādams Smits skotu ekonomists un filozofs, ekonomiskā liberālisma pamatlicējs.

³ Protekcionisms – valsts politika, kura orientēta uz iekšējā tirgus aizsardzību.

⁴ http://diena.lv/lat/tautas_balss/lasitaji_raksta/par-protekcionismu

⁵ Frīdrihs Augusts fon Hajeks (vācu: Friedrich August von Hayek austriešu/britu ekonomists un politikas filozofs.

⁶ Inflācija - kopējā cenu līmeņa paaugstināšanās, kas izsauc reālās darba algas pazemināšanos

⁷ Henrijs (1863-1947), amerikāņu autorūpnieks.

⁸ Aleksandrs Hercens (Герцен, Александр Иванович, 1812.-1870.) - filosofs, rakstnieks, publicists, narodņicisma ideologs un aizsācējs