Uznemuma X komercdarbibas organizacija

• dažādu ar uzņēmējdarbību saistītu lēmumu pieņemšanā;
• budžeta plānošanā;
• uzņēmējdarbības rezultāta kontrolē.

Izšķir divas produkta pašizmaksas kalkulācijas sistēmas:

• pilnas ražošanas pašizmaksas kalkulācija (ietver gan tiešās, gan netiešās izmaksas);
• mainīgo izmaksu pašizmaksas kalkulācija (tikai konkrētā izmaksu nesēja mainīgās izmaksas).

SIA “X”  sākotnēji, nosakot pakalpojumu izmaksas, vadījās pēc cenām tirgū, salīdzinot ar konkurentu piedāvātajām, tika izveidots uzņēmuma pakalpojumu cenrādis (6. pielikums). Izskatot 2007.gada revidenta slēdzienu (7.pielikums), tika secināts, ka pakalpojumu cenas ir konkurētspējīgas, bet nav pietiekami rentablas. Tāpēc tika nolemts cenas paaugstināt par vidēji 10%. Lai katram darbiniekam būtu skaidrs, ar kādām izmaksām jārēķinās darba devējam un kādai ir jābūt katra darbinieka peļņai, lai vismaz atpelnītu savu algu, tikai sastādīts algu kritērijs. Nosakot kritērijus, tika ņemtas vērā izmaksas par amortizāciju, algu un nodokļu izmaksas, ofisa uzturēšanas izdevumi; ārpakalpojumi, personāla izmaksas, izdevumi par komandējumiem, darbinieku veselības apdrošināšanas. Kritērijus noteica un struktūru izveidoja SIA “XXX” biznesa konsultanti.

 

3. tabula. Darbinieku bruto algu aprēķinu kritēriji

Algas bruto (pēc līguma)	Bruto peļņa mēnesī	Bruto peļņa gadā
400	2800	33600
500	3500	42000
600	4100	49200
700	4800	57600
800	5500	66000
900	6200	74400
1000	6900	82800

 

Budžets ir naudas vienībās sadalīts uzņēmuma finanšu plāns konkrētam kalendārā laika periodam – budžeta periodam. Tradicionāli budžets tiek gatavots vienam gadam. Pirms budžeta plānošanas tiek noskaidroti ierobežojošie faktori, jo no tā ir atkarīgs budžeta izstrādāšanas mērķis un uzdevumi. Izstrādātais budžets atbilst uzņēmuma izvirzītajiem mērķiem un atspoguļo visu uzņēmuma struktūrvienību intereses, tādēļ, plānojot budžetu, vadības rīcībā ir visa nepieciešamā informācija:

• par cenu izmaiņām;
• par pieprasījuma tendencēm;
• par citiem faktoriem, kas ietekmē uzņēmuma darbību.

Budžets rāda saimnieciskās darbības virzienus un to sasniegšanai nepieciešamos resursus, lai uzņēmums gūtu sev vēlamo peļņu, kā arī, lai varētu salīdzināt sasniegtos ar vēlamajiem rezultātiem. Parasti SIA “X” pirms nākama gada budžeta apstiprināšanas, ar to tiek iepazīstināti visi darbinieki, lai viņiem būtu iespēja izteikt savu viedokli un priekšlikumus. „Budžeta gatavošanas mērķi:

• saskaņot uzņēmuma darbu vienota plāna ietvaros;
• informēt atbildīgos vadītājus par nākamā pārskata perioda mērķiem;
• izveidot kontroles sistēmu, sagatavojot plānu, ar ko ir iespējams salīdzināt faktiskos darba rezultātus;
• veicināt plānošanu.” (Ievads grāmatvedībā, 1997, 205)

Katram departamentam tiek noteikts savs detalizēts budžets nākamajam gadam, kurā  tiek norādīti plānotie komandējumu un mārketinga izdevumi, plānotā peļņa procentos utt.. Uzņēmuma un abu departamentu vadītāju sanāksmē izveido kopīgo uzņēmuma gada budžetu, vadoties pēc katra departamenta sastādītā budžeta datiem. Ņemot vērā, ka uzņēmuma sniegtajiem pakalpojumiem ir raksturīga arī sezona un ne sezona, tad, vadoties pēc iepriekšējo gadu pieredzes, tiek noteikti provizoriskie dati katram mēnesim, tiek zīmētas līknes, kas pēc tam katru mēnesi tiek salīdzinātas – vēlamās un reālās. Tā kā uzņēmums sniedz pakalpojumus, tad 70 % no gada budžeta izmaksām sastāda algas, kuru izmaksu aprēķinā jau ir iekļauti visi izdevumi. Lai budžeta izpilde ir kontrolējama, katru mēnesi no sistēmas “Lotus Notes” (aprakstu skatīt 1.nodaļā) tiek izdrukātas katras nodaļas un katra darbinieka pārdošanas atskaites.

 

8.attēls. SIA „X” pielietotais budžeta sastādīšanas paņēmiens

Šāda paņēmiena priekšrocības:

• atsevišķos budžetus kopējais budžets neierobežo;
• tiek ņemtas vērā reāli sagaidāmas izmaksas.

Trūkumi:

• var tikt ieplānots līdzekļu pārtēriņš;
• apgrūtināta līdzekļu plānošanas kontrole.

 

Vispārīgi uzņēmuma budžeti iedalās trīs grupās:

• funkcionālie budžeti (ir ieņēmumu un izmaksu tāmes, kas sastādītas noteiktām uzņēmuma struktūrvienībām vai darba procesiem. Tie ir uzņēmuma atsevišķu darbības jomu budžeti, un to sastāvs ir atkarīgs no uzņēmējdarbības specifikas.);
• finanšu budžeti (dažādi finansiāla rakstura aprēķini un tāmes, kas atspoguļo plānotos finanšu resursus un naudas līdzekļu ieņēmumus, izdevumus un atlikumus);
• kopējie jeb vispārējie budžeti (uzņēmuma plāns, kurš tiek izstrādāts naudas vienībās. Visi budžeti ir savstarpēji saistīti, jo viena budžeta sagatavošana noved pie cita budžeta sagatavošanas. Visu budžetu izstrādes mērķis ir izveidot uzņēmuma vispārējo budžetu, kurā noteikti uzņēmējdarbības gala rezultāti budžeta periodam.)

SIA “X”  tiek pielietots kopējais jeb vispārējais budžeta princips, kad visi budžeti ir savstarpēji saistīti un papildina viens otru.

 

Secinājumi

1. SIA „X” sākotnēji, nosakot uzņēmuma cenrādi, vadījās pēc pakalpojumu izcenojumiem tirgū. Bet, saņemot revidenta slēdzienu par 2007. gada pārskatu, tika pieņemts lēmums tās paaugstināt.
2. Uzņēmumā ir noteikti algu kritēriji, kas sastādīti, ņemot vērā amortizācijas, personāla, algu un nodokļu izmaksas, ofisa uzturēšana izdevumus, ārpakalpojumus, izdevumus par komandējumiem, darbinieku veselības apdrošināšanas. Kritēriji noteica un struktūra izveidota sadarbībā ar SIA “XXX” biznesa konsultantiem.
3. Sabiedrība sastādot ikgadējo budžetu, pielieto ražošanas budžeta paņēmienu (no atsevišķā uz kopējo). Tas nozīmē, ka katrs departaments sastāda atsevišķus budžetus, kas tiek savienoti kopīgā uzņēmuma budžetā.
4. Sekojot līdzi budžeta izpildei, tiek zīmētas līknes, ar kuru palīdzību tiek salīdzināti esošie rezultāti ar prognozētajiem.

9. Finanšu analīze

 

Gada pārskats sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Gada pārskatam ir divas sastāvdaļas:

• finanšu pārskats:
• bilance;
• peļņas vai zaudējumu aprēķins;
• naudas plūsmas pārskats;
• pašu kapitāla izmaiņu pārskats;
• pielikums.
• uzņēmuma vadības ziņojums par uzņēmumu attīstību pārskata gadā:
• zvērināta revidenta ziņojuma noraksts;
• uzņēmuma ienākuma nodokļa deklarācijas iesniegšana vienlaikus ar gada pārskatu.

Iesniedzot gada pārskatu, tam obligāti jābūt ar pareizajām sastāvdaļām. Ja kāda no sastāvdaļām netiek iesniegta, tad tiek uzskatīts, ka gada pārskats iesniegts nepilnīgs.

Gada pārskatā  katram bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata postenim parāda attiecīgos iepriekšējā pārskata gada skaitļus (www.likumi.lv Gada pārskatu likums 7.pants).

Bilance, peļņas vai zaudējuma aprēķina, naudas plūsmas pārskata un pašu kapitāla izmaiņu pārskata posteņi, kuros nav skaitļu (summas), jāuzrāda tikai tad, ja iepriekšējā gada pārskatā ir bijis attiecīgs postenis ar summu (www.likumi.lv Gada pārskatu likums 7.pants).

Bilances sastādīšanas, kā arī peļņas vai zaudējumu aprēķina shēma atrodama likuma “Gada pārskatu likums” 10.-14.pantā. Atsevišķiem bilances un peļņas vai zaudējumu aprēķina posteņiem ir īpaši noteikumi.

Peļņas vai zaudējumu aprēķina shēmas var būt:

• vertikālā formā:
• klasificēta pēc perioda izmaksu metodes;
• klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes.
• kontu formā:
• klasificēta pēc perioda izmaksu metodes;
• klasificēta pēc apgrozījuma izmaksu metodes.

Pašu kapitāla izmaiņu pārskatā sniedz datus par sabiedrības pašu kapitāla un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisko darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šā perioda neto ienākumu vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskatītās vai no tā norakstītās summas.

Naudas plūsmas pārskats atspoguļo naudas un tās ekvivalentu plūsmu pārskata periodā, klasificējot to kā naudas plūsmu no pamatdarbības, ieguldījumu darbības un finanšu darbības. Naudas un tās ekvivalentu pieaugums vai samazinājums. Naudas ekvivalenti ir augsti likvīdi īstermiņa ieguldījumi, kurus īsā laika periodā var pārvērst naudā.

Darba autoram pieejams 2007.gada neatkarīga revidenta ziņojums (7.pielikums), kas sastāv no ziņojuma par finanšu pārskatu un ziņojuma par vadības ziņojuma atbilstību. Tiek vērsta uzmanība uz to, ka sabiedrības pašu kapitāls uz pārskata gada beigām ir ar mīnus zīmi. Un atzīmēts, ka sabiedrības vadība ir pieņēmusi lēmumu paaugstināt uzcenojuma procentus.

 

Finanšu analīzes galvenās funkcijas ir:

• finansiālā stāvokļa, finansiālo rezultātu, uzņēmuma lietišķās aktivitātes novērtēšana;
• sasniegto rezultātu un finansiālā stāvokļa ietekmējošo faktoru noskaidrošana;
• pieņemto finanšu lēmumu sagatavošana un pamatošana;
• finansiālā stāvokļa uzlabošanas rezervju noskaidrošana un mobilizēšana.

Likviditātes analīze aplūko uzņēmuma īstermiņa finansiālos rādītājus un likviditāti. Pamatā tā sniedz priekšstatu par to, vai uzņēmums ir spējīgs tikt galā ar savām īstermiņa saistībām, kā arī ar īstermiņa finansiālajiem riskiem, ja tādi rodas.

Maksātnespējas rādītāji liecina par uzņēmuma ilgtermiņa maksātspēju un finansiālo stabilitāti.

Aktivitātes jeb aprites koeficienti norāda uz to, cik efektīvi uzņēmums izmanto tam esošos resursus. Ja uzņēmumam ir pārāk daudz aktīvu, tad ieguldījumi tajos var būt nelietderīgi. Ja pietrūkst aktīvu, tad var būt, ka uzņēmums darbojas neefektīvi.

Rentabilitātes rādītāji analizē vadības lēmumu efektivitāti finanšu uzdevumu pildīšanai. Šie koeficienti norāda apgrozāmo līdzekļu, ilgtermiņa ieguldījumu un kreditoru administrēšanas ietekmi uz uzņēmuma darbību. Visumā, jo augstāks koeficients, jo labāk.

Visu iepriekšminēto rādītāju aprēķinu rezultātus var redzēt zemāk attēlotajā  tabulā. 

 

4.tabula. Finanšu analīze

2007.gads
Kopējā  likviditāte	0.85 (norma 1-2, ja mazāk trūkst naudas īstermiņa saistību segšanai)
Starpseguma likviditāte	0.85 (norma ne mazākai kā 0.7)
Absolūtais likviditātes rādītājs	0.17 (robeža 0.03 – 0.08)
Visu saistību īpatsvars bilancē	1.12 (bilancē jābūt zemākam par 0.5)
Īstermiņa saistību īpatsvars	1.12
Ilgtermiņa saistību īpatsvars	0.001
Maksātnespējas prognozēšana pēc Altmana metodes	2,3
Krājumu aprites rādītājs	Nav krājumi
Krājumu aprite dienās	Nav krājumi
Debitoru aprites rādītājs	14.32
Debitoru parādu aprite dienās	25.49
Aktīvu aprites rādītājs	9.75
Aktīvu aprites dienās	37.44
Ilgtermiņa ieguldījumu aprites koeficients	128.800
Neto peļņas realizācijas rentabilitāte	-1.24
Operatīvās darbības rentabilitāte	-1.32
Bruto peļņas realizācijas rentabilitāte	10.6
Aktīvu rentabilitāte	-12.83
Pašu kapitāla rentabilitāte	-154.23

 

Veicot uzņēmuma 2007.gada finanšu analīzi, tika secināts, ka:

uzņēmuma kritiskākie rādītāji ir debitoru aprites rādītāji, līdz ar to ir zems aktīvu aprites rādītājs un citi, ar to saistītie, rādītāji.

Lai uzlabotu uzņēmuma finansiālo situāciju, ir nepieciešams:

samazināt saistību kopsummu, jo, kā redzams 2007.gada bilancē, tad ilgtermiņa saistības sastāda 374LVL, bet īstermiņa saistību kopsumma ir 33 1119LVL. Lielākā summas daļa ir no pircējiem saņemtie avansi – 20 1194LVL, kā arī aizņēmumi no kredītiestādēm – 57 153LVL un parādi piegādātājiem – 55 453LVL. Daļēji tik liela summa par saņemtajiem avansiem radusies tamdēļ, ka tika mainīta grāmatvedības uzskaites sistēma. Sakarā ar sistēmas maiņu, ar 2007.gada nesadalītā peļņa ir ar mīnus zīmi.

Nedaudz ir krities neto apgrozījums 2007. gadā – 2 419 813LVL, salīdzinājumā ar 2006.gadu – 2 459 474LVL.

Lai noteiktu atsevišķu pārskata posteņu absolūtās un relatīvās izmaiņas, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, tika veikta horizontālā (dinamikas) analīze. Pēc analīzes datiem var secināt, ka, kā jau iepriekš tika minēts, ir liels debitoru pieaugums un pašu kapitāla kritums.

 

 

 

 

 

 

5.tabula. Horizontālā analīze

 

n.p.k.	Postenis	Sastāvs (LVL)		Absolūtais pieaugums salīdzinājumā  ar iepriekšējo gadu (LVL)	Pieauguma temps salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu (%)
		2006	2007	2007	2007
1.	Nemateriālie ieguldījumi	6205	0	-6205	-100
2.	Pamatlīdzekļi	17089	14281	-2808	-16.43
3.	Ilgtermiņa finanšu ieguldījumi	23294	14281	-9013	-38.70
4.	Krājumi	23983	0	-23983	-100
5.	Debitori	110765	227204	116439	105.12
6.	Naudas līdzekļi	41260	55417	14157	34.31
7.	AKTĪVI	199302	296902	97600	48.97
8.	Pašu kapitāls	-4469	-34591	-39060	674.02
9.	Uzkrājumi	-	-	-	-
10.	Ilgtermiņa kreditori	22598	374	-22224	-98.34
11.	Īstermiņa kreditori	181173	331119	149946	82.76
12.	PASĪVI	199302	296902	97600	48.97

 

 

Secinājumi

1. Uzņēmuma gada pārskats tiek sastādīts un iesniegts atbilstoši Gada pārskata likumā noteiktajiem kritērijiem un sastāv no divām sastāvdaļām – finanšu pārskata un uzņēmuma vadības ziņojuma par uzņēmumu attīstību pārskata gadā.
2. Sabiedrības pašu kapitāls uz pārskata gada beigām ir ar mīnus zīmi un ir pieņemts lēmums paaugstināt uzcenojuma procentus.
3. Uzņēmuma kopējā likviditāte ir nedaudz zem normas, bet rādītājs nav kritisks. Tomēr uzņēmumam var trūkt līdzekļu īstermiņa saistību segšanai.
4. Visu saistību īpatsvars bilancē ir pārāk augsts, kas var radīt grūtības kredītu saņemšanai. Lai to pazeminātu, jāsamazina saistību summa.
5. Debitoru aprites rādītāji norāda uz to, ka uzņēmumam stingrāk jākontrolē debitoru parādu iekasēšana.

Secinājumi

 

1. SIA “X” pamatdarbība ir tūrisma pakalpojumu sniegšana un galvenie darbības virzieni ir izejošais un ienākošais tūrisms.
2. 2007. gadu uzņēmums ir beidzis ar ievērojamiem zaudējumiem, kas radušies galvenokārt grāmatvedības uzskaites sistēmas maiņas un debitoru parādsaistību dēļ. Ir pieņemts lēmums paaugstināt uzcenojuma procentus.
3. Debitoru aprites rādītāji norāda uz to, ka uzņēmumam stingrāk jākontrolē debitoru parādu iekasēšana. Uzņēmumam var trūkt līdzekļu īstermiņa saistību segšanai.
4. Uzņēmumam ir skaidri definēti gan ilgtermiņa, gan īstermiņa mērķi. Kā arī ir skaidri mērķu izpildes procesi. Ir veikta uzņēmuma konkurētspējas analīze un apzināti galvenie konkurenti, to darbība. Katru gadu tiek izstrādāta uzņēmuma SWOT analīze.
5. Regulāri tiek strādāts pie uzņēmuma apkalpošanas kvalitātes kritēriju un efektivitātes uzlabošanas, jaunievedumu ieviešanas tirgū, ņemot vērā klientu vēlmes un prasības.
6. Sadarbībā ar biznesa konsultāciju uzņēmuma „XXX” konsultantiem, ir izstrādāti uzņēmuma algu noteikšanas kritēriji un noteikta prēmiju izmaksas kārtība. Kā arī izveidota uzņēmuma struktūra un katra darbinieka amata apraksts, un noteikti iekšējie klientu apkalpošanas noteikumi.
7. Tiek rūpīgi izvēlēti sadarbības partneri, pārbaudot to piedāvāto produktu kvalitāti klātienē. Ir izstrādāti piegādātāju meklēšanas etapi un to izvēles kritēriji.
8. Uzņēmumam ir izstrādāta sava grāmatvedības politika, atbilstoši nodokļu likumu, likumu „Par grāmatvedību”, „Par uzņēmuma gada pārskatiem” prasībām, Ministru kabineta noteikumiem un Valsts Ieņēmumu dienesta norādījumiem. Veidojot kontu plānus, ir ievēroti visi likumā noteiktie punkti.
9. Visi grāmatvedības ieraksti saskaņoti un saimnieciskie darījumi apliecināti ar attaisnojuma dokumentiem, un ieraksti grāmatvedības reģistros tiek veikti, pamatojoties uz attaisnojuma dokumentiem un saskaņā ar tiem.
10. SIA „X” pārdod pakalpojumus un neražo preci, līdz ar to uzņēmumam nav ražošanā izmantojamo materiālu izmaksu un krājumu uzskaite tiek veikta tikai par avansa maksājumiem.
11. Sabiedrība sastādot ikgadējo budžetu, pielieto ražošanas budžeta paņēmienu (no atsevišķā uz kopējo). Tas nozīmē, ka katrs departaments sastāda atsevišķus budžetus, kas tiek savienoti kopīgā uzņēmuma budžetā. Tiek sekots līdzi budžeta izpildei, zīmējot līknes un salīdzinot rezultātus.

Priekšlikumi

 

1. Veikt pasākumus finansiālā stāvokļa uzlabošanai, it īpaši izstrādāt stingrāku debitoru kontroles sistēmu.
2. Ieplānot rezerves līdzekļus īstermiņa saistību dzēšanai.
3. Paplašināt piedāvātas produkcijas klāstu un klientu segmentu.
4. Aktīvāk attīstīt, popularizēt  un ieviest tirgū online rezervēšanas sistēmu e-run. Patlaban netiek izmantots pilns šī produkta potenciāls.
5. Sekmīgāk attīstīt ienākošā tūrisma departamentu, aktīvāk darboties eksporta tirgos un atrast jaunus sadarbības partnerus.
6. Mainīt budžeta sastādīšanas paņēmienu, lai abiem departamentiem ir vienoti mērķi un uzdevumi. Tādējādi padarot budžeta izpildi vieglāk kontrolējamu un pārskatāmāku.
7. Ienākošā tūrisma departamentam mainīt telpas, ieekonomējot uz telpu īri.